Lielā māksla.

Tas nebija nemaz tik sen atpakaļ, pie dižās mākslas tika pieskaitīta `` pipšu`` lustra. Pat kultūras ministrs apbrīnoja un priecājās par tādu mākslas saniegumu. Nākošā izstāžu vieta, kur savu apbrīnu izteica sabiedrības krējums bija Nacionālais teātris. Vai dieniņ gandrīz jau aizmirsu, pliki aktieri un pliki skatītāji. Skatītājiem ļoti ērti, nav vajadzīgas svētku noskaņojuma drēbes. Jāpaņem tikai dvielis līdzi, lai var uzklāt uz krēsla. Laikam jau saprot, ka nav visai labi dažādiem cilvēkiem sēdēt ar plikām pakaļām uz viena un tā paša krēsla. Tā arī notiekot augstas kultūras pasākumos. Tagad jau pat baznīcas tapušas par apbrīnas vērtām pasākuma vietām. Nogalināts dzīvnieks tiek baznīcā stiepts, plikām pakaļām vīrieši guļ baznīcā uz grīdas, pliks vīriets aiz kājām tiek vilkts pa baznīcas grīdu. Tā ir māksla? Kur tad ir tās mākslas zinātnieces, varbūt varat padiskutēt par to lielo mākslu? Par rīmdari izdiskutējāt, tagad par īstu mākslu.