Vientuļais ozols.

DanaL: Ir forši, ka tas pamestais īpašums kādam beidzot ir vajadzīgs. Pēc dažiem gadiem tur viss būs sakopts.
Par ozolu nesatraucies, tam nekas nenotiks. Tāpat kā bērziem, no kuriem gadu gadiem pavasaros tecina sulas.

DanaL: Tad jau tu arī bērzu sulas nekad nedzer. Zini, tur viss vēl daudz ļaunāk - ne tik vien naglu, tur gadu gadiem urbj un tecina koka sulu. Tā, lūk. Un puķītes, ka vāzē - arī apspļaudītas un pēc tam vēl izmestas miskastē.

andris20: kur tad ir taa vietina ar ozolu...

VECA_PIEPE: "Ar naglām pie koka pienaglo brīdinājuma zīmi, kokam taču..."(c.)

Kņopien, mīļais cilvēks,...takš protams, ka nav labi naglas dzīt kokā, nav labi spļaut akā, nav labi pēc piknika pieneņu pļavā atstāt speķa pīrāgu turzu, nav labi piekakāt mežu un nav labi piečurāt upi,...

bet Tu nevari pēc sava prāta pārtaisīt visu Pasauli! Vispirms, pati sāc ar sevi:
beidz ik par katra, Tev personiski nepazīstama, cilvēka grēku vai misēkli vaimanāt, pukstēt, viņus kritizēt un nedarbos sodīt - Tu nevari pārtaisīt visu cilvēku *nepareizos netikumus* *pareizajos tikumos*,
...bet Tu vari izraut no ozola naglu, tam blakus zemē iesist mietu un Tu vari pie tā mieta piesist ar naglu to zīmīti! Glāb to ozolu!!!

Kņopien, par ko Tu sapiktojies uz DanaL #1? Tu uz viņu sapiktojies par to, ka viņa nevaimana par ozolu kopā ar Tevi,...bet tālredzīgi redz vecās lauku mājas un zemes īpašuma sakoptību tuvāka/tālāka nākotnes skatījumā?

Kņopien, Tu pesimismā vaimanā par ozolā iedzīto naglu,
...bet DanaL pie ozola stumbra piestiprinātajā zīmītē lasa: "Privāts īpašums.", kas viņas optimismam liek saprast, ka mājai un ozolam ir saimnieks, kurš parūpēsies gan par ozolu, gan par māju. Kņopien, DanaL #1 Tev paskaidro, ka lauku īpašumā viss iet uz labu!

(centienos skaidrot, dziļdomīgi pakasa pakausi un kārtējo reizi bezcerī atmet ar roku)... Ak Kņopien, Kņopien!!!