Kaiju laikmets

Vairums kaiju necenšas iemācīties vairāk par pašiem vienkāršākajiem lidošanas paņēmieniem – kā tikt no krasta līdz barības vietai un atpakaļ. Jo vairumam kaiju svarīga ir nevis lidošana, bet ēšana. Taču šai kaijai svarīgs bija nevis ēdiens, bet lidojums. Svarīgāks par visu pārējo. Džonatanam Livingstonam Kaijai lidojums bija mīlestība. Drīz viņš atklāja, ka ar tādu domāšanas veidu nevar iemantot atzinību pārējo putnu vidū. Pat viņa vecāki jutās satriekti, redzēdami, ka Džonatans augas dienas pavada vienatnē, simtām reižu atkārtodams lēnu planējumu, vingrinādamies un eksperimentēdams. – Kāpēc, Džon, kāpēc? – taujāja viņa māte. – Kāpēc tik grūti ir būt tādam kā pārējais bars, Džon? Kāpēc tu nevari atstāt zemo lidojumu pelikāniem un albatrosiem? «Kaija vārdā Džonatans Livingstons» – Ričards Bahs.

Ļauži var sapulcēties kopā ik pa laikam, lai pulkā atcerētos kādus svarīgus un zīmīgus notikumus, lai paustu kādu sev svarīgu ideju vai godinātu vienojošu tradīciju. Var sapulcēties, lai kopīgi dziedātu Dziesmu svētkos. Var sapulcēties, lai protestētu. Lai kliegtu: “Kis, kis, kauns.” Lai ķērktu kā kaijas. Lai atcerētos, ka pirms 81 gada beidzās briesmīgākais un asiņainākais karš, kādu vēl daži atceras.