interference

Muunlaita: Un kādēļ jātiek atpakaļ uz kājām? Varbūt var peldēties labajās sajūtās...

Muunlaita: Par laimi vai diemžēl nekāda projekcija nenotika. Jo kā zināms ir tik daudz to variantu. Un... Tika uzdots jautājums. :)

Muunlaita: Es teiktu, ka nevis introspektōvs, bet tas bija filozofisks pretjautājums... Precīzāk, divslāņu jautājumu konstrukcija, kur otra jautājuma daļa ir netiešs jautājums. Pirmais - tiešs, retorisks, otrais - netiešs.
Pat ja variants ar jūras vilni ir reāla pieredze (kas arī tā tika saprasts), tas neizslēdz manu jautājuma būtību.
Kur man rodas disonanse? Radniecīga dvēsele -> tomēr pozitīva pieredze/cilvēks -> kā vilnis kas nogāž no kājām -> un tad jātiek atpakaļ uz tām...
Ja tas ir pozitīvs notikums, tad vai tas tomēr ir destabilizējošs, ka jātiek augšā.
Vai Dvēseļu radinieku satikšana nav parasti savienojoša...?

Ja tas ir labs vilnis, kāpēc no tā jāatgūstas:)?
Tas ir vienkārši mēģinājums izpētīt, nevis atbildēt.

Arvardu: Ar radniecīgu dvēseli jau vajadzētu būt vienkāršāk, satikšanās kā svaigs gaisa malks un viegla kopā būšana. Vabūt Tev nepieradums pie tikšanās ar radniecīgajiem, tad tas varētu mainīties.