Mana dzīve.

Vakar bija garīgais pacēlums un sacerēju jauku ierakstu par dabu, diemžēl pievienošanas brīdī kas nogļukoja un viss pazuda. Otrreiz rakstīt bija slinkums un iedvesma jau bija prom. Taču šobrīd patīkami pārsteidza cilvēks ar ierakstu par grāmatas lasīšanu vienatnē. Esmu grāmatu fane. Bet ne par to. Atcerējos, ka man bija arī otri vecvecāki, pie kuriem mūs gandrīz nekad neveda. Atceros tikai dažas reizes. Opis laikam bija bijis ļoti autoritārs, jo atceros frāzes, ka viņa klātbūtnē visi esot staigājuši uz pirkstgaliem, lai klusāk. Mani visvairāk pārsteidza viņu tualete, kur pie sienas bija neliels grāmatu plaukts ar kādām 3 vai 4 grāmatām. Pēc leģendas, tad citi nav varējuši tikt uz tualeti pat vairākas stundas. Tas par daudzbērnu tēva velmi būt vienam un netraucētam. Viesu nami pie jūras tad vēl nebija populāri.