Kristiešu izvēle

Zem viena no saviem ierakstiem izlasiju komentārā domu par to, ka kristieši esot augstprātīgi. Šajā sakarā nolēmu izveidot atsevišķu ierakstu par šo tematu.

Šodien ir populārs viedoklis par savu robežu noteikšanu attiecībās ar līdzcilvēkiem. Es pieņemu, ka tas ir attaisnoti.... Pasaule nosprauž robežas viens otram, un visiem viss ir labi. Galu galā tā iesaka darīt psihologi...

Taču, kad to pašu dara cilvēki, kuri cenšas iet Dieva ceļu, tas tiek uzskatīts par augstprātību.

Visnotaļ pieņemu, ka ir cilvēki, kuri arī mani uzskata par augstprātīgu. Es cenšos nerunāt lieku: tad labāk nesaku neko. Darbā man ir konkrēts cilvēks, ar kuru es maksimāli minimizēju kontaktu: viņš ir lielisks cilvēks, taču lietas, kuras viņš runā, nenes tīrību dvēselei. Bet tā nav augstprātība: tā ir izvēle censties dzīvot maksimāli pēc Dieva Likuma. Es cenšos sevi pasargāt no tā, kas kaitē dvēselei. Un citi kristieši dara to pašu. Bez augstprātības.