huzāru pēdējais lielais uzbrukums

huzāri un osmaņi, vīnes kauja

Īsā atbilde: jā — ar precizējumu.
Poļu–lietuviešu spārnotie huzāri bija pēdējā klasiskā smagā triecienkavalērija Eiropā, kas reāli izšķīra kaujas pēc viduslaiku loģikas.

Smagā kavalērija =

• frontāls trieciens,

• slēgta ierinda,

• uzdevums salauzt kājnieku līniju.

Poļu huzāri:

• tieši to darīja,

• un darīja to vēl 17. gs. beigās (piem., Vīne, 1683).

• Kirasieri (Francijā, Vācijā): smagi bruņoti, bet arvien biežāk kā uguns/šoka hibrīds.

• Dragūni: faktiski kājnieki uz zirgiem.

• Krievu kavalērija: pārejas forma, ne tīrs trieciens.

Neviena no šīm vienībām vairs regulāri nelauza kājnieku līnijas kā galveno taktiku.

• lances (garas šķēpas),

• pilna triecienmanēvra apmācība,

• sociāla elite (šļahta),

• morālais un psiholoģiskais šoks.

Tas ir tas pats princips, kas agrāk bija bruņiniekiem — tikai tehniski pilnveidots.

• Tie nebija pēdējā kavalērija Eiropā.

• Tie nebija pēdējie bruņotie jātnieki.

• Bet tie bija pēdējie, kas konsekventi izmantoja smago frontālo triecienu kā galveno kaujas instrumentu.

Pēc viņiem:

• uguns ieroči,

• artilērija,

• bajonetes
  padarīja šādu taktiku pašnāvniecisku.

Poļu–lietuviešu spārnotie huzāri bija pēdējā Eiropas armija, kas ar zirga triecienu regulāri uzvarēja kaujas pēc klasiskās smagās kavalērijas principa.