labrīt

neaptīkamas vietas

dīvaini, kā viņš runā tieši par to, ko es runāju tikai nesen atpakaļ. ir vietas, kurās nav kaut kas kartībā. es nevaru pateikt kas. varbūt gāzes nāk no trūdvielām, varbūt āderes savienojas. ir vietas, kur ir tādi chills, ka tev spalvas saceļās visur, suns kļūst kā ezis, visas spalvas gaisā.

nav putnu skaņu, tieši ka viņš apraksta.

kad tu ilgi dzīvo klusā vidē, liekas ka sensorika kļūst jūtigāka. ja man apkart trauktos tramvaji un mašīnas, moš pat nejustu. bet ar laiku maņas atkal cilvēkam kļūst asas.

var likties smieklīgi, bet tu sāc spēt saost, kur ir sēnes. bet tu zini, ka taja virzienā ir tā tipa pamežs, kur meklet sēnes un... tur ir. :) tieši tā rukši zina, kur ir jāiet acīmredzot.

takers te min tieši par tādām vietām, ko runāju nesen. ot var likties māņticība, bet pabūsi, tas paskatīsimies. citur var dzirdēt krakšķus, dzīvnieks iet, virs ūdens zivis uzpeld "paelpot". ar to visu aprod, pierod. tas ir kaut kas vispar cits. tur ir tikai koki, nav puntu, nav dzīvnieku, suni hrens ievilksti tai vietā.