Diena var sākties.

Lai nav jāmuļļā viens un tas pats, ļurināt arī nevajadzētu man, tad nu guļot vēl šorīt gultā izdomāju ko rakstīt. Pavaimanāšu un paraudāšu par pensionāres grūto dzīvi. Skatos griestos, tie man saules krāsā, prāts sāk domāt par to, ka atkal laukā pelēka diena. Štrunts, man taču nekur vairs nav jāsteidzas. Nav vairs piecos jāceļas uz darbu, varu pa gultu vārtīties līdz pusdienas laikam. Līdz leduskapim varu aizstaigāt n - tās reizes dienā. Tikai viena nelaime nezinu ko tā īsti gribētos ēst. Laikam pele paēdusi un milti tagad rūgti. Izklaides, tās jau sanāk diezgan bieži. Sestdien varēju pabūt Sestās jūdzes jubilejas koncertā. Paši smejam, kultūras pasākumu saraksts sastādīts jau uz priekšu. Gribēju vaimanāt, bet palasot ko uzrakstīju sanāk, ka man ar to dzīvi ir vislabākajā kārtībā. Nomierinājos, uzvārīju kafiju, paēdu un diena var sākties.