Džordžs Klūnijs

***

Visi, kuri ļoti uztraucas par mūsu šķiršanās dienu - neuztraucaties, jūs nosprāgsiet ātrāk.

***

Ienācu pornosaitā apraudzīt dēlu.

Negaidīti atradu savu pirmo niku...un pēkšņi apraudājos.

***

UgunskuraKurinātājs, 04-07-2012 17:40

Vakar ar Ēvaldu nolēmām ko mainīt savā dzīvē. Lai tā kļūst interesantāka un aizraujoša.

Tāpēc dzērām alu.

Autoservisā.

Un dzērām nevis no pudelēm kā parasti, bet NO GLĀZĒM. Jutāmies pēc džentlmeņiem.
Ar septīto glāzi sarunas novirzījās par sievietēm un visu ap to.
Tāpēc apspriedām Klūniju.

Ēvalds izvilka žurnālu, kur šis bija nobildējies. Nu, pilnīga nesapratne.
Par ko tur sievietes ģībst? Neskuvies. Mūžīgi viens.

Sēž uz savas naudas čupas un smaida visiem ar savu porcelāna muti.

Ļoti līdzīgs vienam fermerim no Auces, kas bieži brauc uz Dobeles tirgu ar saviem kartupeļiem un burkāniem. Tikai mūsējais "klūnijs" ir bez zobiem un nekad nav redzēts uzvalkā, atšķirībā no sava amerikas līdzinieka.
Pēc vienpadsmitās glāzes sapratām, ka Džordžs ir ļoti nelaimīgs cilvēks. Jau piecdesmit gadi. Precējies nav. Maina tik brūtes, kas līp pie viņa naudas maka. Bērnu arī nav.

Kaut par to var pastrīdēties, jo savu čūskulēnu biksēs gan jau netur. ...

Draugu viņam arī nav. Īstu draugu. Visa dzīve ir viena liela izlikšanās. Sēž vakaros viens pats sava miljonus vērtā nama vienpadsmitajā guļamistabā pie loga, skatās okeānā un raud aizkaros.

Labāk būtu atbraucis uz Dobeli, pie normāliem vīriem. Iepazīstinātu ar Ausmu.
Ausma - traka sieviete. Šorīt pieprasīja atvadu seksu.

Es jau biju uzvilcis zandales.

Nespēju atteikt dāmai.