par nodokļiem senāk

ievadam:

kādreiz var lasīt: priekš kam man vēsture, tas viss vairs nav svarīgi, tukšas ziņas par aizgājušiem laikiem.

ak vai... dēļ tā, ka tava dzīve ir īsa, tu bieži nevari redzēt kādā stāvokli atrodies, jo to var saprast(un ja vispār var), tad perspektīvā. tev ir jābūt priekštatam par paaudzēm un paaudzēm, kas tieši tajā pašā vietā, kurā tu piedzimi un gulsies atpakaļ zemē, dzīvoja pirms tevis. kāda bija politika, idiena, cilvēku attiecības, vērtības. tā ir vēsture, grūti pārvērtējams avots prātam, kas grib saprast, kas ar cilvēku un sabiedrību apkārt notiek viņa dzīves laikā.

pēc būtības:

latvija. par piemēru 16. gadsimts. kurzeme. kāpēc kurzeme? jo tur joprojām dzīvoja brīvzemnieki - kuršu ķoniņi, kas bija zemes īpašnieki un brīvcilvēki. un vienlaicīgi lielāka daļa zemnieku bija dzimtcilvēki. var daudz uzskatāmāk saprast atšķirību.

piemēram: kurzemes zemnieka gada raža - (graudi, lopi u.c.) varēja dot apmēram 20–30 sudraba markas. brīvzemnieka nodevas bija kādi 1–3 markas, tātad ap 5–10 %. muižas zemnieki, kas maksāja arī klaušas, nodevas un desmito tiesu, varēja zaudēt līdz 40–60 % savas ražas vērtības feodālajā sistēmā. sajūti atšķirību!

pārcelsimies uz citu zemi, viduslaiku angliju. tur dzimtbūšana bija pavisam cita un izplatīta reti. grūti spriest tagad, bet domā, ka liela, ja ne lielākā daļa zemnieku joprojām bija tiesību statusā kā kuršu kungu pēcteči - brīvzemnieki.

tad lūk, varbūt ir dzirdēts, ir atmiņas par vota tailera zemnieku dumpi. tas bija ļoti... vardarbīgs. (Wat Tyler’s Rebellion) (1381.g) tam visam bija tālejošas ekonomiskas, politiskas un juridiskas sekas. salīdzinām ar 2 gs vēlāko kurzemi. anglijā galvas nodoklis(tax poll) ir 4 pensi. bet tiek noteikts 12 pensi. 200%! bet! reālais nodokļa pieaugums caurmēra zemniekam ir aptuveni 1, 5%. karali mēģina nomest un nogalināt, tāpāt londonas aristokrātiju, dēļ 1, 5%. bet tas tev dod interesantu vielu pārdomām, vai ne?

pārceļamies citur. asv, teksasa. 1850. gads. gada nodoklis ir...... sēdi stipri krēslā... stipri zem 1% no gada ienākumiem. zemie nodokļi teksasā un apkārtējos štatos un teritorijās kā arizona, ņumeksika(kas vēl neieguva štatu tiesības) bija par vienu no galveniem iemesliem ekonomiskam bumam jaunajās zemēs. atsvars? jo visur ir savi atsvari - indiāņi nav romantiskie filmu personāži, bet ekstremāli vardarbīgi komanči, tiesu sistēmu ir jāuztur pašiem fermeriem(teksasas reindžeri, šerifi, zemessardze), izņemot armija vai pasts, viss ir pašu settleru rokās - neizbūvēsiet ceļu, nebūs ceļa, neizurbsiet akas jums visiem, nebūs akas utt. federālais nodoklis parādīsies tikai pec pilsoņu kara(1861. gads)

ir viena likumsakarība ekonomiska. kad ienākuma nodokļi sāk parkāpt aptuveni virs 20% no industriālo, darbīgo pilsoņu ienākumiem, sākas izaugsmes samazināšanās, tā praktiski apstājas pie 40% un iet lejā virs 50%. nodokļi kļūst no racionāliem par demotivējošiem. cilvēki, kas ir ar iedzimtu vēlmi kaut ko paši darīt, vai nu izvairas vai mekle apvedceļus, ēnu ekonomika. lielāks kapitāls vnk bēg.