Neatliec uz rītu.

Neatlieciet neko uz rītdienu vai kādu citu dienu, tā diena var nepienākt. Vairākkārt bijām atlikušas tikšanās dienu, protams kā jau parasti jāizdara tas, jāaizbrauc vēl tur, jāsanes malka ščūnītī un tad gan būs laiks mums parunāties. Trešdien visu norunājām, nākošajā trešdienā rīts pienāca ar salnu, nokavējām, nepaspējām, daudz palika neizrunāts. Zinājām jau visi, ka slimība var pārvilkt dzīvei svītru, bet visi cerējām, ka tas vēl nebūs tik drīz. Sāpīgi bez gala. Atlidoja bērni, mazbērni kā putnēni dzimtajā ligzdā, atvadīties no mātes. Aizgājējas vārdi vīram: ``Ja tev grūti bez manis, uzvelc manas čības, ja vēl nepalīdz uzvelc manu veco mājas jaku. Nebēdā dzīve taču neapstājas, tev paliek mūsu bērni un mazbērni, priecājies par viņiem.`` Priecāsimies par katru dienu, priecāsimies par mazām laimītēm, jo nezinam, kas mūs turpmāk gaida.