Tikumība.

Pēc dažu oho cilvēku mērauklas mans lielākais grēks un netikums ir mani gadi. Šis nebūs raksts par manu sūdzēšanos un raudāšanu cik man slikti iet. Ar dzīvi man ir viss kārtībā, vienmēr jau var būt labāk, bet citiem nav pat tādu iespēju. Reizēm tikai atceroties kāda cita muļķību, nevarību vai bezkaunību rodas jautājumi. Nu cik tad tālu ar to tikumību vārdos var tikt? Darbi taču pavisam citi. Vai tā ir tikumība zem vairākiem nikiem meklēties, ja ir jau dabūta dzīves lielākā balva? Vai varbūt tā balva nemaz nav tik liela kā cerēja, un tagad papildus jāmeklē vēl kāds? Viņa domā, ka balta un pūkaina, jo citi jau nezina kas aiz maskas slēpjās, bet otru viņa apsaukā par veco kuci, kura šeit meklējās. Tad nu man tā īsti nav skaidrs kas ir kas?