Zibens.

..pilsētelē ar dīvainu nosaukumu-Trose saņēmu kravu-visnotaļ dārgus un, ceru, arī noderīgus rūpnieciskos gaisa filtrus, pats arī tos krāvu piekabē, no rūpnīcas man pretī strādāja maza, apaļīga, omulīga zviedriete.., darbs, kā darbs, kraušanās tuvojās nobeigumam, arī sievietes nomainijās, atnāca jaunāka un slaidāka , sniedza man kravu pavadošas dokumentus un pieklājīgi apvaicājās, vai nevēlos padzerties, bija patīkami, ārā tak karsts, piekabē vēl karstāks..vēlos, protams, vēlos..sieviete mani veda uz blakus telpu, kur kafijas mašīna un gāzētā ūdens aparāts, forši.., padzēros, gājām atpakaļ, nu , šoreiz, es pa priekšu..un tad, aiz muguras atskanēja kliedziens.., pagriezos-sieviete likās traki nobijusies, rokas saliekusi pie sevis, brilles noņemtas-kas notika?-prasiju.

-zibens!

-kas?

-zibens, no tevis izleca zibens un trāpija man, tāda liesma. - tā viņa.

-tagad man jūs jāprec?-mēģināju viņu uzjautrināt.

-nē, jūs esat bīstams vīrietis ..

Tā lūk.