Jūra vilina.

Izlasīju lapseni un iedvesmojos. Bijām pagājušajās brīvdienās ar draudzenēm uz jūru. Mēs tos akmeņus ar caurumu saucam par laimes akmeņiem, var ievērot striķīti un nēsāt vai kā atslēgas piekariņu. Maira jau pirmajās 10 minūtēs atrada 3 tādus akmeņus un pēc tam vēl. Vēlāk viņai bija pilna sauja. Es neatradu nevienu, dienas beigās atradu vienu zaļo stikliņu, tad nu dzima ideja tos krāt. Varbūt laukos nolikšu 3 litru burku priekš jūras stikliņiem, jo vecumdienās ceru, ka man būs vairāk laika un varēšu atrast vairāk. Bet toties es redzēju vairākus interesantus vīriešus. Viens bija ļoti resns, bet seksīgs, stringos. Es uz viņu skatījos, bet tad atnāca viņa sieva. Otrs arī bija seksīgs, balts, bet ar biezu melnu apmatojumu. Tam sievu nekur nemanīja, bet viņš bija kopā ar mazo dēlu. Tad vēl bija četru cilvēku grupa, ārzemnieki ap 60, kas tur pat pludmalē izģērbās pliki un pārģērbās. Bija sajūta, ka viņi tieši grib, lai uz viņiem skatās, kaut arī tā nemaz nebija nūdistu pludmale. Apēdu čipsu paku un gandrīz veselu šokolādi. Nu teiksim 2/3, vienu brīdi gandrīz palika slikti. Man patīk šie jūras braucieni. Viss tik krāsains, pozitīvs un "garšīgs". Ā, atcerējos, ka atradu vēl akmeņus, viens mazs izskatījās kā seja no gleznas "Kliedziens", bet efekts tikai slapjumā. Otrs vispār ļoti neparasts, izskatījās, ka kāds būtu ar nazi izgriezis ceturto daļu. Nosaucu to akmeni par Pikaso.