reiz mēs visi bijām jaunāki

Piektdienas pēcpusdienā, kad rindas lielajos Rīgas veikalos jau noskrējušas, es tāds smuki saģērbies, ar simts gramiem konīša sistēmā, pirms desmit gadiem trīsdesmitpiecgadīgs, stāvu starp vīrieti ar ikdienišķiem pārtikas iepirkumiem un sievieti ar līdzīgu esortimentu + pamperu paka. Man uz kases slīdošās lentas ir viens pirkums, 200 gramīgais Henesijs. Kad esmu tuvu maksāšanai es nesteidzīgi pastiepu roku un paņēmu no pirmskases plaukta paciņu ar prezervatīviem un noliku blakus Henesijam. Uz savu rindas biedru un biedreņu sejām neskatījos, bet sajutu kautko līdzīgu vēlmei pēc līdzīga vakara noslēguma. Ar vienkārši elegantu kustību ieliku pirkumus melnā auduma mēteļa kabatā un neatskatoties devos uz mašīnu, kur mani pie manas mašīnas stūres gaidīja sieviete.

A kam tagad viegli

saraksts

citi ieraksti Arvardu d-grāmatā (~77)

Komentāri

RRAGANA: Diez vai sajuti. 😏
Vnk iedomājies, ka šiem skauž..
Savukārt viņi nodomāja-nabaga zellis😢 Viens kā pirksts, jāmeklējas, kas dos. Pie tam, vispirms jāiekož, lai neredzētu skaidri, kas dos.

2025-08-13 20:34

Arvardu: Lūk tagad gan skaudību sajutu :). Necenties turpināt, negācijas vajag dzēst no savas dzīves.

2025-08-13 20:37

RRAGANA: No savas dzīves izdzēšu visu, kas mani neapmierina/nepatīk/ir apnicis 😉 Izdzēšu neatgriezeniski.

2025-08-13 20:42

Arvardu: Šāda iespēja ir visiem.

2025-08-13 21:33

jozolsen: Drosmei? Vai bij tik briesmīga izskatā?

2025-08-13 22:15

Arvardu: Man vienkārši garšo konjaks. Vai tiešām jums skauž šie senie notikumi, ka nespējat samierināties ar to ka kādam vīrietim mēdz viss būt labi un skaisti?

2025-08-13 22:33

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.