Nav statuss, ir reputācija (1.daļa)

#Pašrefleksija #Hierarhija

Jūs bijāt saliedēta draugu kompānija. Jaunieši, kuri kopā uzauguši un labi zina viens otra īpatnības, noslieces un citus svarīgus momentus. Es biju tikai rets ciemiņš, ik pa laikam iemests šajā burbuļojošajā attiecību un notikumu kokteilī.

Šķiet, biju ciemiņš ar statusa atblāzmu - attieksme, kuru saņēmu, bija pakārtota tam, kāda vieta jūsu hierarhijā bija manam rada gabalam, kurš bija vaininieks tam, ka tiku ieviesta kopā būšanas pasākumos.

Garāmejošas piezīmes, tieši ieteikumi; vērot un iegaumēt esošās attiecību figūras. Diemžēl, neizdevās izvairīties no pamanāmu uzburbuļojumu radīšanas, un, lai arī es neieguvu statusu, toties man tika piešķirta reputācija.

* * *

Mūsu saraustītās un nejaušās saskarsmes aptuvenā vidusposmā saņēmu brīdinājumu par Tavām nosliecēm - "pomatrosit i brosit" -, bet reālā situācija savā ziņā bija diametrāli pretēja. Attiecībā uz mani Tava uzvedība bija tuvu priekšzīmīgai. Parastākās ikdienas situācijās Tu mani gandrīz pilnībā ignorēji, un tuvāku manu klātbūtni pieļāvi tikai būdams stipri apreibušā agregātstāvoklī, un arī tad biji pieklājīgs un diezgan neitrāls savās izpausmēs.

Par pirmo tikšanos oficiāli pieņemu mūsu pārmīšanos priekšnamā, starp čībām un gumijas zābakiem - izskatījies mazliet pārsteigts -, bet pēdējās tikšanās tituls tiek braucienam ar auto, kad sešu cilvēku kompānijai bija jāietilpinās vieglajā auto un visloģiskākā manas vietas izvēle bija Tavs klēpis.

Viducī ievietošu divus favorītus:

Izlaiduma svinību rīts, un sētā esam palikuši tikai Tu un es; ir vēsi un es pienāku Tev tuvu klāt un uzlieku plaukstu uz krūtīm - Tu esi silts un ir vēlme būt vēl tuvāk; neilgi pirms atvadīšanās iegrozāmies apskāvienā - septiņi vienkāršības un pilnīgas labsajūtas mirkļi.

Retas lietus lāses bungājas pa auto jumtu, mums izdevās iekārtoties aizmugures sēdeklī un Tu esi aizmidzis; ja neņem vērā to, ka guļamvieta ir šaura un neērta, esmu diezgan apmierināta - uzmanīgi noskūpstu Tavu pieri un turpinu bužināt Tavus matus; kad Tu pamodīsies un atcerēsies, kur esi, Tu steigšus dosies prom, un es pasmaidīšu un nesteidzīgi sekošu Tavās pēdās, atpakaļ parastajā ikdienā.