Rolands rotācijā

#KuršIzvēlasAttiecības #EsTeviVairsNegribu #Pašrefleksija

Vai lielveikali izsniedz parastam cilvēkam no ielas informāciju par saviem darbiniekiem? Man ir vajadzīgs tikai uzvārds. Vārdu atceros - Rolands. Viņš bija apsargs, šķiet, tieši Rimi veikalam, nevis visai ēkai. Un, šķiet, ka viņam bija mēreni vaļīgi darba ētikas principi - secinājums balstīts uz to, ka brīvākos brīžos viņš nāca papļāpāt ar mani, mazā veikala darbinieku, un apšaubu, ka tajos laika nogriežņos viņš spēja pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. Ak, jaunība un bezrūpība! Tas bija 20 gadus atpakaļ.

Kur šis vīrietis ir tagad un kā pagājis šis viņa dzīves posms? Domāju, ka viņam viss ir labi. Viņš bija dzīvespriecīgs, veselīgs (labā fiziskā formā) un par sevi pārliecināts puisis. Stabils darbs, draudzene.

* * *

Rolands stāv veikala letes otrā pusē, samulsis un daudz klusāks savās izpausmēs. Viņu interesēja mana blakusnodarbe - garākos laika sprīžos starp pircējiem niekojos ar ierakstiem savā piezīmju kladē -, un es izpildīju savu solījumu uzrakstīt kaut ko tieši priekš viņa. Nelielo vēstuli atstāju informācijas punkta darbiniekam, lai nodod tālāk.

Bija viegli pateikt - Tu man patīc. Īstas jūtas un sajūtas, man ērts "medijs" (papīrs un pildspalva). To, ka puisim ir līdzīga satura jūtas un sajūtas, viņš jau no paša iesākuma bija parādījis praktiski un ļoti izteikti. Vakara izskaņā atlika tikai viens - izlemt, vai būs papildus attiecības un kad tās būs.

Nākamajā dienā Rolands aizrotēja uz citu darba vietu, un mēs vairs netikāmies. Man palika atmiņas par saules pielietu pēcpusdienu, sirsnīgu smaidu un patiesu patikšanu un gribēšanu. Iekonservēta iespējamība.

* * *

Es Tevi vēl joprojām gribu.