āpāc...

šon biju pie ārsta, tās ādas lietas. un šī bija tā reize, kad esi pie ārsta, nevis vietas izpildītāja. un viss ir gadījums, vismaz no mana redzes viedokļa.

ejot prom es viņai pateicu: starp vienu un otru ārstu, attieksme ir kā bezdibenis.

par ko es rakstu tagad...

pēc 30 sekundēm, tev ir skaidrs, ka ārsts zina savu drēbi, viņa uzdod pareizos jautājumus. PIRMO REIZI man paprasīja, vai ir CITAS kaites, kādi medikamenti tika lietoti, PIRMO REIZI paskatījās kaut cik nopietnāk kas ir bijis pirms tam, PIRMO REIZI painteresējās par diētu, svaru, dienas ritmu, miega režīmu.

attieksme ar kuru es biju līdz šim saskāries provincē bija no traģikomiskas, kur vecs ārsts man prasīja vai es piekrītu diagnozei, atverot kaut kadu bilžu grāmatu ar slimības aprakstiem, līdz vnk vienaldzībai. un es saprotu ij vienu, ij otru. viens vecs, jau biete tutū, otra skraida starp trim praksēm kā karuselī.

bet te... man sadeva par velti maisiņu ar losjonu, smēres, ziepes, eļļu. man neviens no ārpasaules neko tā pat nedod. man tas ir tik nepierasti, ka nostāda uz pauzes. ļoti atradinājies.

iedod tel. iedod vizītkarti, epastu ar tekstu, ja kas andrej zvani, raksti, ja krīze vai vajag ātri uz pierakstu tikt.

bezdibenis. un jā, ārste zaļotnā no rīgas.

ps. ironiski, padomāju, ir tas, ka kadreiz šai portālā nācu čiksas copēt, tagad par veselību ik pa brīdim gribas iepostēt. laiks iet savu gaitu, ne?