Pakāpiens

Katrs cilvēks, pieaugdams, kādā savā dzīves posmā noteikti var saskarties ar sevis meklēšanas dziņu. Ņemot vērā to, ka esam visi tik atšķirīgi, tad arī tā sevis meklēšana norit visādi... Protams, bieži tas sevis izzināšanas process noved pie visādām reliģiskām tēmām. Cilvēks mēģina izprast, vai eksistē kaut kādi dievi, augstākie spēki, ko dod baznīcu apmeklējumi, lūgšanas un cita māžošanās. Bet ne katrs nonāk pie tās atklāsmes, ka tā ir māžošanās. Dažs iestrēgst uz tā attīstības pakāpiena, pieķeras tam, sasaista savu dzīvi ar iedomu tēliem, iestāstītām dogmām un neveselīgu "ticīgā" "loģiku"...

Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk cilvēku sastopu (paldies darbam - cilvēkus ikdienā sastopu nu varen daudz! ), jo vairāk redzu, ka šis mans secinājums nav tukšs un nepamatots. To ir skumji apzināties. 2025.gads... bet arvien ir cilvēki, kuri

1) uzliek svecītes par kāda mirušo/ dzīvo dvēseli,

2) bučo rokas kaut kādiem tur mācītājiem,

3) stāv uz celjiem paši nezina, kā priekšā,

4) nestrādā kaut kādās noteiktās dienās, jo kaut kāds tur iedomu tēls par to varot pat sodīt,

5) šūpojas vasaras saulgriežos, lai nekostu odi,

6) neēd noteiktus produktus, jo to esot aizliedzis viņu iedomu tēls,

7) neārstējas, jo to aizliedz iedomu tēls,

8) apgraiza savus un savu bērnu dzimumorgānus, jo tā liek viņu iedomu tēls,

un tā tālāk un tā joprojām.

Ar ko vēl var papildināt šo stulbuma sarakstu, droši vien zinās katrs pats.

Pieauguši, domājoši cilvēki, jāpieslēdz taču veselais saprāts.