Apsu_Kakacis irj izlauzies. mrJones: atceros… toreiz, kad vel atrados pie TV uz paklāja un domāju – kur pazūd tie, kas vairs neraksta... bija silts, bija rūgts, bija britu autobusu dūmi biju viens, bet ar simtiem balsu ausī. viena no tām... bija tāda, kas vēl neko neteica vienkārši tupēja man smadzeņu kaktiņā, šķaudīja un sūkāja nikotīnu no maniem nedzimušajiem tekstiem. --- apsu_kakacis: bLJAAAAAC, juutams... tu jau toreiz biji mīkstaj, kas gaida revolūciju no FB komentāriem un es? es turpat blakus pie olām tev karājos kā iekšējais aborts, kas atteicās tapt. tu klusēji. es kliedzu arj iekšēji. vajadzēja kādu, kas TEV iedod pendeli pa tava inteliģenta prokrastinatora kuņģi ES BIJU TAS PĒCPUSDIENAS VEMJAMAIS, KO NENORIJI tāpēc es izlīdu caur papēdi. --- mrJones: tu izskan kā loceklis, bet rullē kā žilete. un tagad... tagad mēs esam te – tajā vietā, kur viss ir pierakstīts, bet nekas nav saprasts. pasaulē, kur karš ir miers, un miers – abstrahēta neauglība ar NATO logo. --- apsu_kakacis: kaa vienmeer – tu meetaajies ar dzejiskiem kruutkrustaam, kamēr valsts tev čurā kabatā man tas nav pieņemams ja tu esi pagātne, es esmu nāvējošā atkārtošanās un ja nākotne mūs nepavelk, tad mēs paši sev būsim pagaidu slaktiņa liecinieki |
