Par kurviishiemAtljaushos savu monologu par teemu. Ar kurviiti es saprotu vienas puses staasta beigu pieteikumu taa pashaa saakumaa/veidoshanaas briidii. Nu, ja nu kaadam tas noziimee ko citu - tiiri pieziime. Manupraat, korekta staasta/juutas gadiijumaa kurviisha sanjeemeejam ir krenkjis. Un tieshi krenkjis. Jo krenkjis ir normaala reakcija briidii, kad kaadu/tuvu zaudeejam. Savukaart, ja rodas aizvainojums, naids, veelme atriebties - tas ir tiirs egoisms, nevis kaada forsha staasta izjukshana. Par ko var sanjemt kurviiti? Peec manas saprashanas - pardajebko. Cilveeks ne taa izskataas, ne taa uzvedaas, ne taadi uzskati, liidz pat - ne taa dakshinju tur, ne taadu dzemperi velk. Ok, par peedeejiem - druzheskij sarzh. Ja iemesli ir taadi, idaram secinaajumu, cik svariigs ir shis staasts. Un visbeidzot - kurviiti var dabuut arii pasha deveeja "deelj". Arii sheit tachu var buut 117 iemesli. Kaads nepabeigts ieprieksheejais staasts, kaads cits/galvjauceejs events, kaads notikuma, kas notrigeree. Dajebkas. Teema - ir miljons veidu, kaa viss var saiet zaraa, un tikai viens: kaa nesaiet. Jaa, mees/cilvji tipiski to vieniigo/unikaalo nenoveerteejam. Uztveram kaa pashsaprotamu. Un jaa, kurviisha deveejam nav jaajuutaas vainiigam. Protams, pie nosaciijuma, ja vinjsh apzinaati nav otru chakareejis. Atkal - iemesli var buut entie: vnk plaaksteri gribeejaas, vai ieriebt bijusham, vai hvz kas veel. Neesmu specs shajaa discipliinaa. Jaa, arii man ir pieredze. Sen, sen atpakalj biju uz paaris randiem ar vienu shii vortaala pasazhieri. Ljoti sakariigu cilveeku. Sirsniigu, praatiigu, miilju, da te uzskaitiit un uzskaitiit. Lai man nokalst rokas da kaajas, ja kaadam esmu ko sliktu teicis! Man pat ne praataa nav naacis! Jaa, pirmajaa briidii man bija krenkjis, bet nevienaa briidii - ne mazaakaa naida. Un no sirds saku - paldies par forshajiem briizhiem! Jaa, pat to, kad taa briizha behu kupenaa iestaadiiji Jaa, es arii juutu, ka konkreetais cilveeks joprojaam no manis turaas 1km attaalumaa. Ja esmu kaa aizvainojis - luudzu piedoshanu. Bet, ja iemesla ir shaadu epifaaniju postuleetais - sak, naids/atriebe/ljauna tureeshana: sore, man sheel to daamu un vinju pieredzes. Un nobeigumaa - viens filosofiskais izklupiens. Veel senaak es pieviilu vienu sakariigu daamu. Nee, neko nesoliiju, pauris man bija izjaats, intereseeja tikai kaadas izklaides. Bet skjiroties, peec krenkja daamas aciis bija skaidrs, ka vinjai sirds luuzt. Kaadus 5 gadus veelaak nejaushi pamaniiju vinju kafejniicaa. Kopaa ar viirieti (sasodiiti liidziigu man - taadu pashu skaistuli: kraaveeja un pusbandiita krustojumu) un forshu siici. Meiteenu. Soctiikli informeeja, ka vinjai uzvaards nomainiijies. Es patieshaam saproecaajos par vinju. Un tajaa pat laikaa, mani ieraugot, bija redzams, ka poh cilveekam nav. Es vinju nepaziistu tik labi, nevaru apgalvot, ko redzeeju - saapi vai aizvainjojumu/naidu. Jaa, esmu luudzus vinjai piedoshanu. Par ko shis staasts? Katra diena, katras attieciibas (arii taas, kas nofeilo) muus aizved tur, kur esam. Shajaa gadiijumaa - ja mana/swimpja buutiiba bija pavilkt laiku/likt satikties ar viiru, izveidot gjimeni, kopaa audzinaat siici - te jaapriwcaajas, ka es uzrados un notinos. Mav iemesla tureet sevii naidu vai krenkji. Nu, ja daama veido gjimeni ar nemiilamu kadru, kaveejoties kaut kaadaas izskaistinaataas atminjaas (es neesmu nekaads cukurgabalinjsh/miiljuminjsh), sore, taa ir vinjas izveele/atbildiiba. Kaa parasti, garsh monologs, ne? |