organizatorus tiesaat vajag

Pat ne mirkli nešaubījos, ka šī cukurūdenī vārītās aukstāsgaļas reinkarnācija Rīgas taksista ķermenī uzceps vismaz vienu gaudu dziesmu par bērnu Dziesmusvētku nejēdzībām.

Nosauciet man vismaz 1 tik masveidīgu - ap 40 tūkst. dalībnieku pasākumu, kur viss noritējis tik gludi, ka pat taksistam nav par ko pagaudot!

Jā, tiesāsim Dievu to kungu, kurš tieši šajā svētku nedēļas nogalē mums uzsūtījis šādus laika apstākļus :)

Tie nav normāli Dziesmu un Deju svētki, kur nelīst lietus. Nu tā tas ir. Izņēmumi gadās, - tad saule svilina tā, ka dalībnieki ir saulē apsviluši, sasvīduši un ne mazāk slapji, kā pēc lietus. Lai nu ko organizatoriem var pārmest, bet laika apstākļu neatbilstību pasākuma nopietnībai diemžēl ne.

Mani sajūsmina tas, kā gaudo onkulis, kas svētkus labākajā gadījumā, noskatās zvilnēdams dīvānā. Reportieris TV ekrāna pastāsta par nejēdzībām, un cilvēks metas šausmināties atspēries...

Vienā ziņā tomēr piekrītu, brīvdabas pasākums negaisa laikā ir bīstams, bet...

Gribētos zināt, kāds ir taksista piedāvājums pasākuma, kurš notiek negaisa laikā un lietus gāž spaiņiem, ideālais risinājums. Vai atcelt vispār, atmaksāt skatītājiem par biļetēm izdoto naudu un sūtīt mājās, kuras atsevišķos gadījumos atrodas pārsimt km attālumā no pasākuma norises vietas?

Vai darīt kā vienā no pagājušā gadsimta starpkaru Dziesmusvētkiem, kuri norisinājās uz Esplanādē uzceltas skatuves - lietus esot gāzis tik stipri, ka skatītāji un klausītāji nav dzirdējuši ne kori, ne orķestri, un kad lietus norimis, pieprasījuši sākt visu no sākuma? Bet kurš varēja pateikt, kad ķibele tiktu atrisināta?

Varbūt pārcelt pasākumu uz citu laiku? Bet ko tas prasīs gan finanšu, gan organizācijas dēļ. Šie pasākumi tiek plānoti gadiem, tāpēc pārcelt tos praktiski nav iespējams.

Jebkurā no šiem gadījumiem tas pats taksists & vaimanātāju Co ceptos atspērušies, jo viņiem daba tāda - visur meklēt trūkumus, lai vai cik labi viss sagatavots un organizēts.

Bet tak paklausieties, ko saka paši dalībnieki, viņiem tas ir Piedzīvojums. Mans Bērns arī savulaik kopā ar paŗējiem bērneļiem Dziesmusvētkos izlijis līdz ādai un mīcījies pa Daugavas stadiona dubļiem - ārpusē, gaidot savu kārtu, vēl tagad atcerās. Ne čīksēja, ne stenēja, ne puņķos iedzīvojās. Un es ar viņu ļoti lepojos - nebūs nekāds mīkstmiesis, aug riktīgs vecis!

Zinu, kā ir, kad koncerta vai mēģinājuma laikā ir +10 grādi un visu laiku līņā. Zinu arī kā ir, kad jāiet gājienā laikā, bet lietus gāž ar spaiņiem... Tautastērps ir izlijis cauri un vismaz par 5-10 kg smagāks, bet tajā joprojām ir silti. Un tieši ar to pasākums tik spilgti palicis atmiņā. Tak ne jau ar to, ka pa nakti gulēt neļāva sporta zālē salidojušie odi vai kaut kāds tur nedadabūts desas luņķis...

Vai tiešām ir tik slikti, ka dalībnieki nevar vairs izturēt un jāmūk prom? Jā, ir, kas aizmūk. Pagājušajos Dziesmusvētkos no mūsu kora neizturēja 2 - aptuveni 75-gadīga dziedātāja ar pārvietošanās grūtībām un aptuveni 5 gadus jaunāks vācietis, kurš pēdējos gadus 30, dzīvo Latvijā un cītīgi dzied gan korī, gan folkloras kopā. Nu nespēja cilvēks samierināties ar kopdzīvi skolas sporta zālē... Piedosim. Toties Kanādas latviete ar savu Latvijā dzimušo meitu izturēja, kaut arī viņām tie sadzīves apstākļi tobrīd likās briesmīgi, jo viņa daudzkārt piedalījusies Amerikas un Kanādas latviešu dziesmusvētkos, kuri notiek pavisam citā formātā. Tagad viņas, starp citu, sirsnīgi pasmejas atceroties un saka, ka nenožēlo ne mirkli.

Lai cik labi organizēts pasākums, vienmēr gadās kāda ķibele. Bet vai tad šīs ķibeles var aizēnot Svētku sajūtu tik ļoti, ka atliek koncentrēties tikai uz negācijām un ir noticis kārtējais vissirslikti.lv?