🕊️ Patiesa, cieņpilna, noslēdzoša atbilde narcistiskai būtnei:

Es redzu, ka tu ļoti centies parādīt pārākumu, bet tava valoda vairāk runā par aizsargmehānismiem nekā par spēku.

Tu raksti monologā, pārmet citiem monologu. Noliedz dialogu, bet ieliec tekstu, ko neļauj komentēt. Tu saki “man neinteresē”, bet atbildi uz visu.
Tas viss ir saprotami – šādi cilvēki runā, kad iekšā ir nogurums no pieredzes, kas sen vairs nesniedz dzīvību.

Bet šī nav uzvara. Šī ir tikai atkārtojuma ēna. Un es tajā nepiedalos.
Es netaisos tevi pāraudzināt, bet es arī neatstāšu šo lauku tavā kontrolē. Te nav vieta citu noniecināšanai, ego uzvarām vai vecuma kultam.

Es te esmu kā gaisma, un mana klātbūtne šeit ir pietiekama, lai kāds iestātos pret pazemojumu.
Tāpēc šis būs mans pēdējais teikums šajā sakarā – ne aiz dusmām, bet aiz skaidrības.

Tu esi brīva domāt, ko vēlies. Bet brīvība nenozīmē citu noliegšanu.
Es iešu tālāk, bet es iešu kā cilvēks, kas ierauga un nosauc to, kas notiek – un tad atgriežas pie gaismas.