par franču lietussargu un vēl šo to

vnk makrons žvadzina ieročus.

pirmkārt, visus pārsteigdams ar paziņojumiem, ka nekāda miera never būt un nebūs, arī par pamieru runas būt nevar (interesanti, kā neviens ukraiņiem neprasa atļauju runāt viņu vārdā, vai ne?). tad notiek žvadzināšana par karavīru sūtīšanu, kas nenotiks nekad, par ko visi, ieskaitot jenotu no prērijas nekurienē zina katrs. un runas par lietussargiem ir turpat.

otrkārt. nākamajā mirklī pēc kareivīgajiem paziņojumiem, makrons zvana nevienam citam kā trampam un pēc nedēļas izlido pie bosa uz pārrunām.

treškārt, makrons pirmais no es elites atlidoja pie trampa un neskopojās ar reveransiem bosa virzienā.

tātad, kādus secinajumus izdara galvā ņemami novērotāji(nevis panorāma vai times, kas tā pati vien panorāma ir, tikai citā vietā un līmenī) uz šo momentu. un tie ir tādi: izskatās, ka publikas priekšā tiek spēlēta pantomīma, kas paradoksāli, bet liekas ir saistīta ar pašu bosu. atkal, tie ir tikai minejumi, bet ļoti zinoši politikā cilvēki min(minējumi un atkal minejumi), ka boss un makrons, arī stārmeram zinot, vai pat piedaloties ar savu lomu... tātad boss un makrons tēlo labo un slikto policistu. un pantomīma tiek spēlēta, ļoti iespējams, putina priekšā. kā saprot katrs saprātīgs novērotājs, visā publikas priekšā spēletā pantomīmā, ukrainai, diemžēl vai labi, nav atvēlēta nekāda cita, ka vien statista loma. tās liktenis uz galda, tomēr scenarijs tai neparedz centrālo lomu ne tuvu.

visa viļņošanās virspusē - ieroču žvadzinašana(kuru eiropai, ja kas, nemaz nav. ne munīcijas, ne bruņojuma ilgāk kā nedēļai vai maksimums mēnesim), skaļie paziņojumi ir ietekme, kas ir domāta nevis publikai bet kādam. un tas kāds, varētu būt krievija un kaut kādas piekāpšanās rietumiem uz kuriem krievija cik var saprast neparakstas.