Mazais izjokotājs

Pirms iziet no mājas OBLIGĀTI ir jāpačurā. Tumšā vakarā eju pa mazu blāvi apgaismotu ielu. Jūtu, drusku virs kājas potītes pieskārienus. Kas tas? Paskatos sāniski, neko neredzu. Nav dzirdēts ka šeit spokojas! Pēc pāris soļiem atkal sajūtu pieskārienus. Nu, nav ar manu nervu sistēmu kaut kas kārtībā! Pagriežos un ieraugu mazu melnu sunīti ar spīdīgu siksniņu ap kaklu. Asti luncinādams priecīgs raugā uz manīm. Sāku runāt ar sunīti. Apjautājos vai pazudis saimnieks. Pasaku, ka pagaidīsim varbūt uzradīsies. Pēc vairākām sekundēm no šķērsielas iznāk sieviete un sāk saukt pie sevīm sunīti. Viņam sacīdama, lai nāk pie viņas un nebiedē cilvēkus. Pasaku viņai, ka nekas, nenobijos. Tikai nodomāju, ka kādam pazudis. Sunītis paskrien uz viņas pusi un, tad atkal skrien pie manīm. Saimniece izbrīnīta. Pirmo reizi tā darot. Viņš tik mīlināties grib. Atkal tiek pasaukts sunītis, tad tiek pielikts pie siksniņas. Kolēģe teica, ka pie pirmā pieskāriena būtu apčurājusies. Pirms izgāju no mājas pačurāju. Nezinu kā būtu, ja tas nebūtu izdarīts.

2013 IMANTS VANZOVIČS Vēja suns (youtube.com)