priekš kam?

pirmkārt.

priekš kam vīrietim vajag pusmūža sievieti ar piekabi? lamu vietā var argumentu? kādā veidā uzlabojas vīrieša dzīves kvalitāte ja viņš paņems klāt 40+ gadu sievieti ar tīneidžeru, versus 18-22 gadus vecu zaķi, kas dzemdēs viņam bērnus un izskatās normāli, bet tā, lai katru rītu sēdētu pie spoguļa stundu?

man, īstenībā, ir iemesls aiz piedurknes. sieviete, kas ir bijusi grūtākajos dzīves mirkļos kopā ar viņu, kad bija jaunība un varēja izvēlēties jebkuru čali un purniņš smuks, viņa palika blakus savam čalim. viņa viņam ticēja, jo keksam bija savi sapņi, pēc kā censties, ko sasniegt. bet lai kkas notiktu, ir periods, kurā nav.

tā ir sieviete, kas viņu nav uzmetusi, kad nebija labi.

es pagriezīšu to citādi. kāds ieguvums ir otram cilvēkam blakus, ja viens ir krasi centrēts uz sevi un savu, ekskluzīvi savu izaugsmi? reliģiskais tu mūsu... zālamans rakstīja par to, kāpēc ir labāk būt kopā. un vēlāk Jaunajā Derībā apustulis Pāvils rakstīja.

(tikai no atmiņas, tas nevar būt vārds vārdā)

"itin ka cilvēks ir kā niedre vējā un ja salūzt, kas noturēs krišanu?"

zālamans: "vienu auklu ir viegli saraut, bet kad tās savijas, tā top par virvi un to vairs nevar saraut."

vien padomā, ja cilvēks ir uz vientuļas salas okeāna un viņam velns nomet visas bagāto cilvēku zelta lādes. un neviena blakus nav. viss zelts kļūst par neko. visvertīgākais tam cilvēkam būtu, ja kāds nostātos blakus un pateiktu "sveiks! ". neeksistē nekādu materiālo vērtību vai "sevis pilnveidošanas" paņēmienu, lai kads nostatos blakus tev, kad ir ļoti štruntīgi.

visaugstākajam intelektam zud nozīme, ja viss ko tu vari darīt, runāt ar akmeņiem.

tā ir vērtību skala. panākumiem ir jēga tikai tad, ja ir ar ko tajos dalīties. kāda jēga no visātrākā skrējiena rekorda, ja nav neviena bez tevis? un tā ir ar visu. tas, kas ir tā vērts, atklājas esot kopā.

tu saproti, ko es tev nasa saku, vai nē?