Cukura bulciņas.

Kādam jābūt pirmajam randiņam , lai tas nebūtu pēdējais? Padalīšos ar atmiņām, kuras vēl šodien izraisa reizēm mīļu smaidu. Tā, kā mūsu mazajā miestiņā kādreiz kafejnīcas nebija, tad pirmo randiņu un kafijas dzeršanu sarunājām pie manis dzīvoklī. Liels prāta darbs tas nebija, bet padzert kafiju un parunāties par dzīvi gribējās. Mans ciemiņš pajautāja vai es ēdot kūkas? Protams kūkas man garšo un protu arī pati tās cept, jo tā ir viena no manām profesijām. Gaidu ciemiņu ar kūkām, bet viņš ierodas ar cukura bulciņām. Toreiz man tas likās tā neparasti, jo gaidīju kūkas. Neparasti, bet cukura bulciņas mūs saveda kopā uz diezgan ilgu laiku. Tagad ieejot veikalā, ja ir cukura bulciņas es viņām uzsmaidu un nopērku. Atnākot mājās uzvāru kafiju un pa kārtiņai ritinu vaļā, apēdu ar baudu, atceros pirmo randiņu.

Leiputrija.

Es varu.

citi ieraksti lapsene58 d-grāmatā (~17)

Komentāri

tracer: lapzene draiskule.aicina vechus uz maaju😄
lapzen.oho babulji driizaak sev aci izraus.kaa uz maaju pirmaa randaa aicinaas😄

2024-04-20 13:12

lapsene58: Ja aicina uz māju., tad mājā ir divi soļi līdz gultai. Ja gadās tāds godīgs varu ar vilkšanu aizvilkt līdz gultai nepaspēs daudz pretim spirināties. 🤣

2024-04-20 13:18

tracer: lapzen.dzeesies aaraa no oho..esi atradusi godigu milju.uzticamu.klausigu viirieti
traceriti🥺
tava laime ir klaat.ver durvis valjaa..
un geerbirs nost..laiks sestdienas miilas proceduuraam😘

2024-04-20 13:47

lapsene58: Nevar dzēsties, jāpameklē vēl kāds rezervists!

2024-04-20 18:09

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.