es īsti nezinu

kas tā ir par varu, kā to "nokadrēt", tieši identificēt, bet ir, kas rīda kopā vīriešus un sievietes.

ja es mēģinu izprast, tas notika kaut kad industriālās revolūcijas trešajā posmā - vajag vairāk strādnieku. ir intelektuāļu darbi, kuros par to ir runāts. par to, ka kaut kur tika izlemts, ka cilvēka ģimene ir mazāk svarīga kā alga.

un sievieti ir izdevīgāk ekspluatēt industriālā mērogā, nevis viņai būt par sava nama saimnieci, māti, skolotāju, aprūpētāju, kamēr vīrs dara sev uzliktos darbus.

tas ir ap deviņpadsmitā gadsimta beigām. pastāv tāds laimes indekss. laimīgākās sievietes ir tās, kas ir kopā ar saviem bērniem. un galīgi nevis tās, kas ir spiestas adtot savus bērnus svešinieku aprūpē un neredzēt ne savu māju, ne viņus lielāko dienas daļu.

vēl vairāk. pastāv, manuprāt, racionālas aizdomas, ka viss feminisms ir falšs, radīts lai kāds vairāk varētu nopelnīt un mazāk maksāt par darba stundu.

un vēl vairāk. pastāv, manuprāt, racionālas aizdomas, ka sieviešu rīdīšana pret vīriešiem tiek veidota. tā ir mākslīgi veidota.

paskaties kaut vai uz visiem šiem iepazīšanās mēģinajumu portāliem, pašu cilvēku būtību, cik vīrieši un sievietes īstenībā grib būt kopā!

vai tā nav racionāla doma, ka pretēja tendence nav pašu šo cilvēku cilvēku radīta, bet ir ārēja?

kāpēc vīrietim izjust nepatiku pret sievieti vispār kā tādu? un sievietei? vai normāla vīra dzīves jēga nav nodrošināt eksistenci savas ģenēzes nākotnei? protams, ir!

un tālāk. es patiesi, patiesi negribu noniecināt sievietes darbu, bet paskatoties par visādu valsts institūciju uzpūzto birokrātiju pilnīgi uzprasas doma par to, ka sievietes ir mākslīgu iemeslu dēļ atrautas no saviem pavardiem. nevienam tās aģentūras nav vajadzīgas. tā ir eksplodējusi birokrātija rietumu sabiedrība, kur ekisistē simtu septiņdesmit tūkstoši dažādu regulu ekonomikai.

likumiem ir jābūt, par to nav šaubu! bet tā? un tie nav vīrieši, kas tos administratīvi apkalpo zemākā un vidējā slānī...

cik produktīvāks būtu sievietes darbs mājsaimniecībā, viņas ģimenes bērnu personiskā audzināšanā, viņas mājas saimniekošanā?

tas liekas kā kaut kāds absurds cikls. cik kāda spēka mākslīgi radīts? nezinu. bet tā visa ir traucējoša nenormālība, kurai liekas nav jēgas. tā vietā, lai ģimenēs dzimtu bērni, tie tiek nogalināti sievietes klēpī, lai viņa strādātu šajās absurdajās institūcijās un ja tomēr bērns piedzimst, viņa to nevis audzinātu, bet to darītu svešinieki? un kā vārdā? eksplodējusī birokrātija ir tā vērta?

es ne mirkli negribu noniecinat sievietes darbu, bet tikai paprasīt - kā vārdā tiek pārcilāti papīri un piepildīti faili?

smaga tēma, tāpat to pavadošās pārdomas. bet izteikt gribas. un lai tā būtu!