Es speru, kamēr spirinos...un izgaist diena vakarējā...

Juris nomiris...kā viņš pats par sevi teica: Dūrīšu Juris. Bēdīgi...

trakojamā dziesma

Mums piektdien bija jāiet uz "Pērkonu", biļetes jau nopirkām sen. Vienmēr esmu par sevi brīnījusies un iesmējusi, ka dzirdot Pērkonu ar mani notiek dīvainas lietas, es pēkšņi sāku absolūti atmetot jebkuras pieklājības normas, nekautrīgi lekt kā jaunībā...es pilnīgi ieeju tādā kā eiforijā, kā ekstāzē...man kā izbijušam jaunības dienu metālistam bez maz gabals no sirds izrauts. Es biju traks pusaudzis, ndāma, melniem gariem, uzkasītiem matiem un ķēdēm! :) Man pat bija ķēde ap kaklu...jēziņ! :)

Mani bērni reiz ieraudzīja vienu koncertierakstu, kur es biju nofilmēta visai labi un atpazīstama...es arī nemaz nezināju, ka tāds ieraksts pastāv. Viņiem bija diezgan dīvainas seju izteiksmes un mutes vaļā! :)

Lai arī metālistu bildes albumā viņi bija redzējuši, bet laikam tā dzīvajā redzēt savu māti kā metālistu trakojot koncertā - šoks bija neizbēgams.

Es gandrīz visām dziesmām no galvas zinu visus vārdus....Kaut kāds posms dzīvē noslēdzies? Tik bēdīgi...kur es tagad iztrakošos?

Vēl vakar man šī doma sildīja sirdi, ka piektdien varēšu iztrakot un nodejot nost iekšējās dusmas par šo stulbo slimošanu, tumsu un ziemu....te tev nu bija. Vēl nekas nav izziņots, kas notiks piektdien Liepājā, bija jābūt "Pērkonam" ...

Žēl, bet cilvēks jau nav vainīgs. Tā mums izmira "Līvi", tagad pamazām sāks izmirt pārējie...

...gribēju atrast savu mīļāko Pērkona dziesmu " Dzērājiņa līgaviņa", čto to neatradu, lai iet otra mīļā " Kāzas".

Pērkons