Tradicionālās vērtības.

Kādas tad ir mūsu, latviešu, tradicionālās vērtības? No laika gala lielākā vērtība - zirgs! Nu nevar zemnieks bez tā lopa! Jo mēs taču no laika gala esam bijuši zemnieki. Kas vēl? Zemes gabals, jo lielāks, jo labāk. Štrunts, ka noplēsies mēms, bet vērtība. Nu tur visādas ecēšas, arkli, sēklas. Jā, sēklai ar jābūt, tā ir vērtē, cik ta ilgi viens rausies. Vajaga dūšīgu meitieti lai pāris-trīs dēlus un kādu meitu uzpumpētu, būs bezmaksas darbinieki. Gan uz lauka, gan kūtī, kad paši ar veco būs ģikti kaulos sastrādājuši. Labas vērtības, tradicionālas. No laiku sākumiem līdz pat. Mūsdienām? Teikšu kā jau vecis - pārāk labi sākuši dzīvot, tradicionālās vērtības vairs nav vērtē. Ja tā padomā - meitietis vajadzīgs seksam, kāda vēl šim vērte? Vieni izdevumi. Bērni - tur vispār aiziet kā bezdibenī. Nē, nu protams, ka ir visādi morāli-garīgi ieguvumi, bet tos tā konkrēti kā lai vērtē? Paliek zirgs, nu autiņš mūsdienās - jā tam ir vērte. It kā autiņi tagad ir daudziem, ja ne visiem. Bet saka, ka tradicionālās vērtības zūdot - galvenā taču paliek!

Tas viss tāds penša šļupsts, no Zemes augšpuses noraugoties uz mūsu dievzemītes kūņošanos. Gan īsti veči hokejisti, gan ne īsti neīsts vecis prezidents, gan vērtību aizstāvji un jaunu radītāji. Viss mainās, izmaiņām sabiedrībā vēl var izsekot. Bet jūs zinājāt, ka mēs dzīvojam ledus laikmetā? Jo ledus laikmets ir tad, kad Zemes polārie apgabali klāti ar ledu. Pamazām ledus laikmets beidzās. Un kas būs mūsu Dievzemītē, kad beidzot Zeme vairs nebūs ledus skavās? Tā jau ir bijis daudz reižu.