kur

Aptrūkās degviela.Gāju pakaļ.Veikalā satiku Sintiju.Viņai ar pupiem viss ir kārtībā - tēvs ar sēklu nav skopjies, pat augumā iešpricējis mazliet.Baigi sen netikušies.Bijām ļoti jauni toreiz.Parādīsi to..? A tu krāniņu? Jā.A tur spičku var iebāzt, a?

Atcerējāmies abi no pirmā skatiena.Nekādas mīlestības, tikai nepabeigtie darbi.Izlaidīsim atkalredzēšanās sajūsmu dažu minūšu garumā..

Vai tu nevēlies to pārbaudīt ne ar spičku, kā toreiz?..Apziņas āmurs sita pa bēniņiem, ka ļodzījās pamati...

Tas viss pēc jaukās sarunas bija kā starta pogas nospiediens.Atmiņas par zaļo zāli un vēl maz cietušajām debesīm tobrīd..Vēlēšanās neietilpa rokas bagāžā...

Mājas.

Kur tu biji tik ilgi?

Ar čomiem vārtrūmē padzērām.

Ilona zvanīja, ka tu ar kādu essot..

Nu ja! Es tikko no viņas!

Glābts! Vīra sānsoļi nau nekas, salīdzinot ar "draudzenes" nodevību/pārgulēšanu/.Bet tā ir pierasta lieta.Vīri savas sievas zākā draugu pulkā, toties sievas savējos slavē, un tā, ka arī draudzenes vēlas pārliecināties par teiktā patiesumu.