pasaciņa

tas bija toreiz, kad zāle bija lētāka un pīpēt drīkstēja pie pašām durvīm.Kad skolotāji un audzinātājas rūpējās par bērniem, nevis algu un visi bija cieņā.Kad vēl nebija izdomāts obligāts pensijas otrais līmenis, no kura mistiski pazūd nauda priekš neatliekamām valsts vajadzībām.Kad palīdzību sniedza valsts, ne tā kā pašlaik - saziedojiet...

Nu ko, piekāst mūsu iekšējās problēmas! Piedalīsimies Ukrainas atjaunošanā! Mēs vēl varam, un drīz tāpat vēlēs jaunus dižgarus

Skatos, viena skolotāja jau piemīnusojusies..Kaut kas nepatika.Laikam tas, ka tik daudz brīvdienu sanāk un atvaļinājums uz visu vasaru.Nu ko, laiks pārtikas veikalu pārdevējiem sākt streiku.Stundas 14 uz kājām laikam ir vieglāk, ne kā noklausīties, kā mazgadīgie pasūta atpūsties uz ļenganā soliņa.