Kārtējais viedais sapnis

Tā bija kāda telpa, kas klāta ar flīzēm, tādām baltām, ar ciešām un greizām šuvēm, kā padomju laikos.
Ar mani kopā bija kāda pazīstama sniegbaltīte. Tā, kura nāk līdzi salavecim. Līdz viduklim kaila, gara, slaida un diezgan glīta. Tāda viņa ir arī dzīvē, kaut jau trīs bērni azotē. Reālajā dzīvē es viņu pazīstu pavirši, un diezgan sen.
Dauzījāmies, un viņa čurāja, kājās stāvēdama. Tas bija pats jautrākais.
Pamodos ar lielu jautājumu, ko tas sapnis diez varētu nozīmēt. Izdomāju, ka sniegbaltīte patiesībā bija Freidonkulis, kas ālējās pa svešu cilvēku sapņiem.