man žēl

mis_parkere: Līdz kāzām sadzīs

dabasmiilis: kādēļ nesiti pretī?

dabasmiilis: Man vienkārši vienmēr ir pārsteigums, kādēļ cilvēki nepastāv par sevi, kādēļ nepretojas, kādēļ atdodas bez cīņas, man nav pieņemams, ja cilvēks iet uz nošaušanu bez pretestības, ar nokārtu galvu, padevīgi. Es to laikam nekad nesapratīšu[mūžīgais un nesatricināmais dumpinieks] - pie vainas laikam tā mana valdonīgā un bezbailīgā uguns zīme - es problēmas atrisinu vēl pirms tās ir sākušās, kā arī esmu gatavs mirt par savu brīvību, neatkarību, uzskatiem, savām tiesībām, pārliecību, nekad negriežu otro vaigu, tādēļ man to konfliktu dzīvē faktiski nav - visi iepazīstināti ar manām sarkanajām līnijām - manipulēt arī ar mani nav iespējams, redzu cauri, vienmēr saglabāju vēsu galvu un savaldību. Neatbalstu vardarbību, bet esmu gatavs uzšaut pa ausīm, ja kāds īpaši uzprasās, jo mācību vajag iedot, lai nākamreiz nelec uz tā paša grābekļa, bet padomā tā kārtīgi pirms braukt augumā. Pārsvarā mans nāvējošākais ierocis ir mana mute, protu vajadzības gadījumā tik dzelžaini izteikties, ka pat viskarstgalvīgākais padomās, vai vēlas turpināt... Pārsvarā ar to arī pietiek - protu pārliecināt, varu arī galvu sajaukt, tā ka vēl ilgi nesapratīs, kas īsti notiek. Es redzu cilvēku bailes, pat agresoriem ir bailes, un tieši tās es pagriežu pret viņiem pašiem, dievinu psiholoģijas spēlītes, tādēļ man vienalga cik to pretinieku, viens vai vesels ducis. Atliek tikai zināt, uz kuru jāuzspiež un viss bars muks, kā vistas slēpjoties no vanaga - ir pieredze ar pārspēku (tas viss beidzas pāris sekundēs, pat īsti vēl nesācies).


Man tāda divējāda daba, ikdienā jautrs miera mika - [arī šeit nāku tikai atslābināties, pablēņoties, psiholoģiju pastudēt, papļāpāt ar ļautiņiem, lai gan esmu intravertais, bet dažreiz prasās nedaudz sabiedrības], bet briesmu gadījumos mēdzu pārvērsties par aukstasinīgu plēsoņu.
Strēlnieka niķis ir tāds, ka viņš visus pēc sevis vērtē, tādēļ bieži nākas cilvēkos vilties, kad saprotu, ka viņi ir pavisam citādāki, un ačgārni gan domās, gan darbos - baigi jāpapūlas, lai viņus saprastu. Un cik izskatās, tad viņiem arī esmu mīkla - tā kā abpusēji.

Man ļoti nepatīk pārsteigumi, man patīk visu kontrolēt, to starp savas smadzenes, tādēļ ar alkoholu neatslābinos un visādi citādi neapreibinos, tā ir ļoti šaura robeža, pazaudēt kontroli var viegli, izlaid tikai pavadu uz mirkli no rokām. Lai gan dažreiz gribētos izslēgties, bet gars ir stiprs, nespēju padoties kārdinājumam. Es tā bieži izklaidējos - spēt pateikt sev stingru NĒ - tā pat ir īsta bauda, nekrist kārdinājumā, turēties pretī.

dabasmiilis: Spītnieka un dumpinieka dvēsele.