kad pavasaris

Kad asfalts nokūst līdzi sniegam

Un caurumi kā attiecības ceļā

Es piedomāju dikti lēnām

Vai vispār atgriezties man mājās

Varbūt man labāk palikt darbā

Ņemt priekšā šefa sekretāri

Lai vismaz manā ubagtarbā

Ģimenei kas paliek pāri

Pusotru eiro ziemas dīzels

Nebraukt nevar, paiet grūti

Vien eņģēs stipri esošs mizels

Man atvēl kautkur atrast brūti

Kaut dzīvē es tik daudz ko protu

Varu sapņus atrokot

Piegājienā pat pusglāzi

Šļakstu gramus neskaitot