eh

Rīt piektdiena, atkal varēs piekosties kā nākas.Noķeru sevi pie atziņas, ka laikam tikai dēļ tiem piektdienu vakariem vien dzīvoju.Kad pofig viss, jo pārējais jau ira.Laulība ir, bērni ir, naktsmājas ir..Viss jau ir.Pat atrakcijas var uzstellēt jebkurā mirklī.Skandālu, Rūpes, Žēlošanu..Atliek tikai attiecīgi uzvesties un viss būs uz līdzenas vietas.Par Greizsirdību nerunāsim, tā ir visu laiku un nav atrakcija.Nav izslēdzama nekādi, bet nāk komplektā ar konkrētām saistībām "līdz nāve mūs šķirs".Ko katrs ar šo pēdējo pieminēto sadara, ir katra paša ziņā.

Es, personīgi, cenšos ar to sadzīvot.Pirms tam cīnījos ar to.Kad topošā sieva mani atklāti izsekoja, es rupji lamājos un nelaikā pamodināts pat palaidu rokas pirms precizēju traucētājpersonas ieraudzīšanu.Pēc tam, jau ieraudzījis arī.Vairākas reizes.

Tad apprecējāmies.Sieva bija ar aizpūderētu zilo aci.Neatceros par ko, bet greizsirdības dēļ noteikti.Nu, kas gan ir greizsirdība?Tā ir sajūta, ka tas, kas ir gandrīz jau mans loms, var nokļūt kādā svešā tīklā.Tikai ar gadiem sievietes saprot, ka svarīgāks par svešiem tīkliem ir piebarošanas un piemīlināšanas paņēmiens.

Es pats greizsirdīgs?Nu nekad! Tā jau nav greizsirdība, kad lec no biksēm ārā nezinot, kur aizkavējusies sieva tik ilgi! Ja parasti tā nedara.Tas ir vienkārši raizes, būs vakariņas, vai nē.