atkal

fargo: tavs komentārs mani skar. es dzirdu tevi.
liet ir tā, ka mēs vienas un tās pašas problēmas redzam no cita skatpunkta.
tu nemēgināji mani pazemot, nesauci par lauku idiņu.
man ir priekštas, kā notiek tava domu gaita.
augstāk minētā dēļ, es pacentīšos atbildēd, cik labi varu.
es sākšu ar apgalvojumu - te ir sūdi!
tagad, es pacentīšos izskaidrot, kāpēc es esmu jau sācis lietot valodu, kuru no kanceles nerunā.
gandrīz visi biznesi, ko es zinu, ir vējā. izņemot tos, kas vienā vai citā veidā ir saistīti ar valsti, vairs nav nekā.
priekš manim pat tava liepāja ir lielpilseta, to es saku, lai ir vēl skaidrāks priekštats, par ko es te vispār.
ir ekonomiskā caureja. un cilvēki pat neredz izeju. man te ir čalis, kas tirgo lauksaimniecības tehniku. mazumā. no feisa feisā.
cits čalis ir instrumentu veikaliņa īpašnieks. tur nekad arī pirms tam nebija daudz pirceju. bet degunu virs ūdens turēt varēja.
viņi abi ir prom.
saproti, ko es tev saku.
bija cilvēki, kas citiem deva darbu, notika vismaz kaut kas. tur ir burtski pāri dēlis durvīm un piekaramā atslēga.
tam otram ir ģimene. viņi brauks pie viņa, ar dēlu un meitu, sieva.
nebūs ne tikai šī viena vīrieša, vēl viena ģimenes līnija tiks izsvītrota no tautas genofonda.
viņi atradīs mājas citur, ieprecēsies citur.
te viņu vairs nebūs visdrīzāk nekad.
tas nav nokaltis zars. tie ir cilvēki, kas grib grozīties, atrast, panākt.

tāpēc, tas par ko es runāju ir ļoti svarīgi. traģēdija par kuru runā tu runā man nav zināma. tas, ka es par to nerakstu, nemaina tās nozīmi.
visu mūsu mūžu būs idioti, kas šmigā sēžas pie stūres. neviena traģēdija, ko tie duraki paveiks, nemazina citu lietu nozīmi.

tas par ko es rakstu IR svarīgi, neatkarīgi no citiem štruntiem, kas dzīvē notika, notiek un vel notiks.

tes, es rakstīšu par to, ko es uzskatu svarīgu.
ņem vērā, ka tu neizlasīji nevienu rakstu, nenoskatījies nevienu sarunu par šo tēmu. es saprotu, valodas barjerai te ir nozīme. bet ka es pat gribēju tev paskaidrot, no tevis bija strikts "nē!" tu pat dzirdēt negribēji!
dēļ tās attieksmes, kas man ir pret tevi, arī to es varu... nevis pieņemt, es varu dzīvot tālāk, savā galvā nedomājot nekādas domas, kas tevi pazemotu.
bet es... es gribu runāt par to, ko es uzskatu par svarīgu.
pamēģini pieņemt to.
ne ar manu galvu, ne garu nekas nav noticis, lai es pēkšņi kļūtu par durni un tarkšētu to, kas nav svarīgi.
es tevi dzirdu, pamēģini dzirdēt arī mani.

fargo: tā biji tu, tu tes, kas man rakstīja oktobrī, cik bīstams ir kovids un cik bezatbildīgi ir antivakseri un cik viss ir svarīgi, jo mirst cilvēki.
tagad... tad ir vai nav? tev ir jāizvēlas. mans klasesbiedrs strādā intensīvajā, pulmanoloģijā. mēs sēžam ik brīdim kopā pie ugunskura. tas nav televizors. mēs viens otru zinam visu mūžu. un tev pietiek nerva man nakt un te stāstit visu ko, vai ne?
kas ir, ja tev zb, tad nelasi. sevis un citu dēļ, lai būtu, ej. cik mēs esam ar tevi runājuši? vai tu ievēro, ka es nekad tev neesmu mēģinājis ar saviem zābakiem kāpt galvā nevienā jautājumā - vai tā būtu ticība, kovids, izņemot to, kas mums ir kopīgs? ir tā, vai nav? ja vai nē?
atļauj man vienīgo vietu, kur man gribas būt internetā - oho.lv, būt!
ievēro, ka es tevi nearstēju, nebraucu tev virsu, nemācu tevi dzīvot.
visa mūsu saskarsme var tikt summēta kā normālu cilvēku saruna. un viss!

es iedomājos, ka no malas nav viegli. tev liekas, es esmu kļuvis par kaut kādu frīku. tu jebkurā brīdi vari uzgriezt manu nr whatsappā un parunāt. un patestēt, kas ir noticis, ja ir noticis. jebkurā brīdī. tev ir atļauts zināt.
no tavas puses šitie uzbraucieni man vnk liekas netaisnīgi.

fargo: ievēro, tā esi tu, kas atnāci un sāki mani ārstēt. kad es cenšos aizsargāties no taviem pliķiem pa feisu, tas esmu es, kas ir agresīvs...
es cenšos kontrolēt katru vārdu, ko es tev pasaku, lai vēlāk nenožēlotu. jo vārdi nav zvirbuļi, vēlāk es nesaķeršu.

es domāju, tad ir pārbaudījums mūsu attiecībām. nav ne jausmas, kas no tā iznāks un ka beigsies. es centīšos nepateikt nevienu tupību un stulbību, bet kā beigsies, man zināms nav.