Kāpēc ārsti klusē? 3

Pakļaušanos iemāca caur bailēm un draudiem – tā faktiski ir trauma, ko programmē un sasniedz caur kontroles mehānismiem vēl jaunam esot. Tagad esam pieauguši, bet joprojām darbojamies pēc tām pašām bērnības programmām, ticības un bailēm. Mēs joprojām jūtamies bezspēcīgi augstākas autoritātes priekšā. Mēs joprojām pakļaujamies viņu spriedumiem, pat ja tas izjauc iekšējo morāles kompasu.

Un pat tad, ka mani kolēģi nevar atrast argumentus, viņu ierastā atbilde ir – tas nāk no valdības, man ir sasietas rokas.

Bet lielāko tiesu ārsti vienkārši negrib redzēt pierādījumus, viņu zemapziņa neļauj saskatīt, ka bargo vecāku lomu uzņēmusies valdība un tās institūcijas var būt korumpētas un melīgas.

Un mēs sarunājamies viens ar otru par tām izmaiņām, ko redzam pēdējos mēnešos pēc injekciju programmas – ārpus sezonas slimnieku skaits, dažādas autoimūnās saslimšanas un asins vadu problēmas, lokdaunu sagrautās dzīves, divu dozu sašpricētie ar smagām saslimšanām un citas problēmas, ko rada režīma aizliegumi dzīvot. Es aicinu jebkuru ārstu pamēģināt noliegt to, ka tas viss vienkārši izskatās nepareizi. Bet viss tiek attaisnots ar dažādiem paņēmieniem, ka nav pierādījumu un saiknes starp visu to un injekciju vai režīma rīcību. Nav jautājumu, bet tas, ka tieši visi šie pasākumi tiek uzspiesti bez pierādījumiem, joprojām tiek spītīgi ignorēts.

Tikmēr jau tā cietusī NHS sistēma ir sagrauta līdz nepazīšanai. Mums ir prasības, ko nevar izpildīt un visa šī krīze jau ir ārpus veselības sistēmas. Kamēr mēs klusējam, katastrofa turpinās.

Lielākā daļa no mums iesaistījās medicīnā it kā celu mērķu vārdā – palīdzēt slimajiem, mazināt ciešanas. Es zinu savus kolēģus un viņi ir laipni, bet viņu ticība šiem nevēlētiem veselības politikas bīdītājiem ir visas dzīves sagatavošanas sekas. Tie, kas ieskatās datos redz un saprot arī citas bailes – par karjeru, reputāciju un iztiku. Tas viss ir likts uz spēles. Bet tā ir personiskā sadaļa, kamēr es redzu vēl lielākas likmes – tā ir visas profesijas reputācija, mūsu dzīves jēga un iespēja, ka esam sekojuši viltus dieviem savas vēlmes palīdzēt dēļ. Mums ir grūtas krustceles, bet man izvēle ir skaidra. Kaut arī es neesmu tiešā līnijā cīņā ar kovidu un man nav darīšana ar injekcijām, es jūtu savu dalību šajā sabiedrības piekrāpšanā. Es vairs nevaru slēpties šajā sistēmā, kas ir pierādījusi sevi par vāju un negribošu iestāties pret neatņemamu cilvēktiesību atņemšanu veselības vārdā. Ir laiks mums kļūt pieaugušiem, celties un sākt runāt.

https://mainampasauli.news/kapec-arsti-kluse/