Smeldze......nepārejoša smeldze, pēc prihvatizācijas.

Labvakar, tālie.. un tik.. neatkārtojamie "pasaku pasaules "Tautieši"

Nedaudz ar smeldzi, par smeldzi.

S M E L D Z E

Smeldze ir jūtu lidzsvarotāja. Bēdas var izraudāt un izvaimanāt. Prieku var izklaigāt un smieklos izpaust. Smeldze ir klusie ūdeņi, kuri plūst nemanāmi.

tceros pamatskolas un vidusskolas gadus, kad dzīvojām Ātiņos pie Taļķupītes, kura plūda nemanāmi. Esreizēm sēdēju upmalā, kad vēji bija rimuši un nekas nečabēja. Un brīnijos, ka tomēr var sadzirdēt nedzirdamo-ūdeni.

Ja ir tikai prieka un bēdu izpausmes, cilvēks kļust par sasprindzinātu nervu kamolu ( tipisks musdienu cilvēka ikdienas sindroms. iestarpinājums mans ) Bet ja cilvēkā ir smeldze, tad personība līdzsvaarojas.

Smeldzi ir grūti aprakstīt. Smeldze ir noskaņa.

Precīzs izraksts nobibliotēkās pieejamās grāmatas "Atgūšana un iegūšana saprātā un neprātā"

Autors izcilais rakstnieks, publicists Ēriks Hānbergs.

p.s. Nedaudz manu pārdomu par to kas un kā aprakstītsšajā grāmatā. Grāmatā no autora - aculiecinieku skata ir aprakstīta "prihvatizācija"90to gadu sākumā, kad juka, bruka viss, cilvēki, iekārtas, kolhozi, plaukstošas agrofermas.

Vai grāmatu ir vērts lasīt... noteikti tiem kas tos laikus labi atceras, piedzīvojuši, man tas iet nedaaudz secen, jo minētajā laikā man bija trauksmainie 18mit, kad jau tā īsie mati plīvoja vējā, lielākas dzīvesvētras likās kā vētra glāzē.

Nedaudz citātu no grāmatas...

DainisĢēģeris ( to laiku lauksaimniecības ministrs ) Zemes pieprasijumu analīze liecina, ka bijušie zemes īpašnieki, vai viņu mantinieki daudzkārt pieprasa zemi ar termiņa pieprasijuma nosacijumiem, vien cerībā par to sa;nemt kompensāciju, nevis ražot uz tās lauksaimniecības produkciju. Tajā pašā laikā zemniekiem zzūd iespēja šo zemi saņemt tūlītējai izmantošanai.

No intervijas ar to laiku profesoru Ervidu Grinovski. Citāts laikrakstā `Neatkarīgā cīņa`

Velku paralēles Latvijai ar Franciju pirms diviem gadu simteņiem. Revolūcijas laikā daudzi lielie zemes īpašnieki aizbrauca, arī uz Jelgavu ( tur ilgu laiku uzturējās Francijas karalis ) kur mitinājās pilīs, pēcrevolūcijas beigām atgriezās Francijā, un pieprasija savas zemes. Francijā prata rēķināt, zemei kas piederēja muižniekam ir viens īpāšnieks, bet zemnieku kas apstrādā zemi ir vairāk kā 20mit.. Divdesmit ir vairāk kā viens. Bijušajiem īpašniekiem zemi `natūrā `nedeva, bet izmaksāja kompensācijas, un zeme palika zemniekiem kas tur jau bija iekārtojuši savas saimnieības.

No laikrakstu hronikām. Roberta .L. vilku sugas suns Djego norija saimnieka elektronisko pulksteni `Timex "Tas vēlāk suņa vēderā sāka pīkstēt. Nākamajā dienā suns pulksteni izkakāja, darna kārtībā

Jedem das Seine Katram savs.

Muļķu zemē vis pa vecam...viss kluss, visi muļķi duss.