Konspekti no kuģa žurnāla. Third part

Trešā daļa. 1. maijs

Laiks doties jūrā ! Šoreiz ceļš ved uz Pāvilostu. Pirms nedēļas jau turp esmu nogādājis "vigvamu" (6vietīgs karavāns, apgādāts ar visu nepieciešamo, lai nodrošinātu komfortabli pavadīt laiku krastā starp niršanām).

Tagad laiks vilkt turp arī laivu. Izbraucu ap 30. aprīļa pēcpusdienā. Pa ceļam vēl piebraucu pie DEPO, nopērku 60 metrus virves, kas paredzēta objektu "iezīmēšanai". Tālāk lēnā gaitā uz Pāvilostu. Ceļš ap 270 km, neko ātri nepaskriesi ar 2, 5 tonnas smagu piekabi. Pāvilostā ierodos ap 23:00. Protams, viss kluss, neviena kempingā nav.

Noparkojos blakus "vigvamam" un taisos uz gulēšanu. Baacc ! Izrādās, kaut kādi gljuki ar gāzes apkuri kemperī ! Plīts strādā, bet uz gaisa sildītāju, visticamāk, gāze netiek padota ! Pilnai ainai vēl izrādās, ka kemperim tuvākajā rozetē nav elektrības, tā kā sildīties ar elektrību arī man "nespīd" ! Bet pa ceļam gar jūras krastu temperatūra bija noslīdējusi jau līdz nullei ! Nu ko - gultā iekšā, trīs segas virsū - un gan jau kaut kā ...

Neskatoties uz visu, pārnakšņoju normāli. Nākamajā rītā pamostos agri un sāku gatavot laivu nolaišanai. Pāvilostā teicams slips, laivu varu nolaist viens pats. Ap 10:00 piebrauc vēl divi biedri - Martins un Dāvis. Dāvim vēl līdzi kaut kāda pusaugu radiniece - gribot pa jūru pavizināties.

Jūrā tāds mērens vējiņš, ap 5 m/s. Viļņi 0, 4-0, 5 metri. Ja ejam uz glisāžu, krata diezgan spēcīgi. Nabaga meitēns pārbijies, ierāvies kaktā un raud, kamēr es mēģinu lēkāt pa viļņiem pēc iespējas maigāk ...

Par laimi ceļš nav tāls ap 4 jūdzēm. Šodien nirsim uz "Hochsee", kas daiveru vidū pazīstams arī kā "autoriepas" - pēc riepu gaudzēm ap vraku. Vispār nekas interesants, šis objekts apnirts jau vairākus desmitus reižu, dziļums - mazliet zem 20 metriem. Bet nu kā jau teicu - man jāatjauno iemaņas :)

Pirmie nirst Martins ar Dāvi, es palieku laivā. Kad viņi iznirst, dzelmē dodos es. Redzamība viduvēja, kādi 8 metri. Secinu, ka man nelielas problēmas ar aprīkojumu - slikti strādā spiedienu kompensējošā gaisa padeve "skafandrā", kā rezultātā mani sāk spiest. Nu nekas - dziļums nav liels, tādu spiedienu var arī izturēt. Kādas 30 minūtes papeldu un pārliecinos, ka sajūtas ir visnotaļ ok. Nekādi sensacionāli atklājumi protams šeit nav un nebūs. Atsienu virvi un lēnam dreifējot ceļos augšā ...

Pēc brīža dodamies uz krastu. Tagad iznāk iet pa viļņiem, līdz ar ko atpakaļceļā krata mazāk.

Aizbraucu līdz veikalam, nopērku ko ēdamu un atgriežos ostā. Uz blakus stāvošā kuģīša kāds vīrs kaut ko darbojas, aizeju papļāpāt. Izrādās - Amurikas latvietis, pārcēlies uz Latviju un nopircis kuģīti, ar ko vizināties pa jūru. Kuģītis gan 3x lielāks par manējo, bet tāds klasiskais "motorboat" tipa - apaļīgs korpuss, pavājš dīzelītis, maksimālais ātrums - ap 6 mezgliem. Tiesa gan - degvielu salīdzinot ar manu monstru, rij pavisam maz :D Tāds "peldošais krodziņš" :D Kuģīša saimnieks apžēlojas par mani un aizdod elektrisko kabeli un sildītāju. Šonakt nakšņošu siltumā !

Nākamais rīts, 2. maijs. Atbraucis Jānis ar trim daiveriem - iesācējiem. Tiem šodien gaidāmas "ugunskristības". Vējš pa to laiku vēl mazliet pieņēmies spēkā. Dodamies atkal uz to pašu objektu. Šoreiz krata vairāk. Agnesei jūrasslimība , bet tas nemazina viņas entuziasmu. Malacis ! Man mazliet uztraukums par to, kā iesācējiem būs pirmā reize atklātā jūrā. Būtībā par to atbild Jānis, bet nu mans uzdevums - sagaidīt viņus visus virspusē un pieskatīt, lai kāds nenoklīst jūrā. Par laimi viss iznāk veiksmīgi, iesācēji ir disciplinēti un paceļās virspusē saskaņā ar plānu. Atpakaļceļā krata vēl vairāk, bet man iestājās "jūras ekstāze" - sāku "psihot" :D Vilnīši jau uz kādiem 0, 8 metriem ... Nākot iekšā Pāvilostā izmetu cilpu viļņos. Jauniņie turās līmenī ! :)

Vakarpusē jūra mazliet nomierinās, nolemju iziet jūrā pārbaudīt vienu rajonu - it kā ir informācija, ka tur esot kāds kuģa vraks. Eju viens pats, visi aizbraukuši uz Rīgu. Izejot no ostas, izsaucu MRCC, lai "pieteiktos" viņiem, bet šie parupji atbild - ja jūs neplānojiet nirt, jums mums nav jāatskaitās ! Nu labi - ja nevajag - neiešu jau uzmākties ...

Līdz aizdomīgajai vietai ap 10 jūdzēm. Tādos laika apstākļos ap 30 minūtēm ko iet. Izķemmēju visu rajonu ar sonaru, bet ekrānā nekas aizdomīgs neparādās. Laikam būs nepareiza informācija.

Aizbraucot krastā, domāju ko darīt tālāk. Iespējamie varianti - vilkt laivu uz Rīgu, atstāt Pāvilostā vai vilkt uz Ventspili. Ņemot vērā, ka nākamajās brīvdienās mums plānota Ventspils, izvēlos trešo variantu. Bet šovakar slinkums kustēt kaut kur tālāk.

Nākamajā rītā jūra pavisam "dusmīga". Aizeju līdz molam - viļņi sitās pret viļņlauzi un šļakatas šķīst līdz 4-5 metru augstumā. Nu šis galīgi nav laiks daivingam. Ja būtu kāds, ko atstāt krastā ar videokameru, varētu uztaisīt tādus pašus video, kā 2019. gada rudenī Ventspilī :)

Šodien dodos no Pāvilostas uz Ventspili. Laivu atstāju krastā, Ventspils jahtklubā. Pats atpakaļ uz Rīgu ...