Konspekti no kuģa žurnāla. Part One

Šogad sakrita divas lietas. Viena bija jau iepriekš plānota, otra - uzskatāma par stihisku nelaimi.

Pirmā lieta - "finiera kuģītis" (ja neziniet, kas tas ir - apvaicājieties lapsaacijam, viņa visu izstāstīs. Tas nekas, ka viņa neko nezina, toties stāsta daudz :) ) ir pārbūvēts, nokomplektēts un speciāli apmācīts :) Beidzot tas ieguvis vēlāmo konfigurāciju un pa lielākai daļai nokomplektēts ar vajadzīgo aprīkojumu. Protams, kutera un jahtas labiekārtošana - tas ir "neverending story", kas spējīgs izputināt jebkuru budžetu, tomēr šobrīd ir iestājies kaut kāds stabils kompromisa stāvoklis. Citiem vārdiem sakot - ieguldīta kaudze naudas un iegūts reāls, taustāms "gadžets".

Otrā lieta - par cik pasaulē plosās "kovidneprāts", tad vazāšanās pa pasauli un mazattīstīto valstu ekonomikas stimulēšana ir stipri ierobežota. Tā kā nevēlos piedalīties apšaubāmos medicīniskos eksperimentos, tad vēljovairāk nākas baudīt to, ko piedāvā mūsu pašu Baltijas jūra. Un uz to man jau sen bija nopietni plāni.

Mazliet pietrūka pārliecības sevī, jo ja tā godīgi - tad trīs gadus Baltijā nebija nirts. Jā, nesenā pagātnē ir "personīgie rekordiņi" krietni pāri 100 metriem siltajās jūrās, tomēr Baltija - tas ir cits stāsts. Un nebūs pārspīlēts, ja apgalvošu, ka sarežģītības un bīstamības ziņā pie mums var mierīgi piemērot koeficientu "x2" - t.b. - ja ieniršana uz 100 m dziļumu Ēģiptē ir visnotaļ droša un psiholoģiski komfortabla vide, tad 50 m Baltijā - tas jau ir nopietni un pret to nevar attiekties vieglprātīgi. Bet 50 m - tas vēl ne tuvu nav šī gada plānu limits.

Un tātad - sezonu atklājam agri - 12. aprīlī. Kas pie reizes ir arī mana dzimšanasdiena :) Visu ziemu "finiera guģītis" (c) ir rūpīgi pulēts un slīpēts, laiks pārbaudīt to visu uz ūdens ! Sākumam dižu plānu nav, galvenais - pārliecināties, vai visa tehnika ir kārtībā un gatava nopietnākām lietām. Uzpildām abas bākas (kopā ap 220 litriem), saleju arī 12 litrus Quicksilver eļļu (man 2taktu motors, bet viens no advancētākajiem, kas pats maisa sev degvielu). "Viadas" personāls sajūsmā sit plaukstiņas un solās uzlikt piemiņas plāksnīti labākajam klientam :D. Aiziet uz jahtklubu ! Nolaižam ūdenī un sākam pārbaudes. Sākumā - pie krasta. Viss ok. Iesākumā - tepat, pa Hapaka grāvi. Ja nu kas - vismaz nebūs tālu jāairē līdz jahtklubam un nav iespēja palikt kuģu ceļā, kad ostā nāk kāds 150 m garš kuģītis :D Pagaidām rezultāti apmierinoši. Tikai ar saceltajiem viļņiem saceļam nelielu cunami un iedzenam histērijā dažus makšķerniekus. Nu tad varam jau doties tālāk - līkums pa Buļļupi un Daugavu. Viss perfekti. Uzzvanu savam draugam J., kurš šodien plānojis mazliet paburāt ar savu jahtiņu. Viņš kā reiz plāno iziet jūrā, bet jāsagaida vēl kāda burātāja, kas dzīvo centrā. Kamēr viņš gatavo jahtu, piesakos "aizskriet" līdz Andrejostai un paņemt pasažieri. Kas tad mums - sešas jūdzes līdz centram - 12 minūtes :)

Kad atgriežamies, J. jau sagatavojis jahtu un dodamies laukā no "Audas". Vakara atlikusī daļa paiet mierīgi vizinoties bez glisāžas un piemērojoties jahtiņas ātrumam.

Rezumējums - Tehnika strādā perfekti un sezonu varam atklāt ! Tagad jāsāk formēt daivinga atļaujas manai "brigādei" !