Par mātītēm.

Tātad suga reta, jaunajiem tēviņiem pietrūkst vecāku sugas pārstāvju, no kuriem iemācīties sugai specifisko dziesmu. Tēviņi samācās, kā saka, ko nu prot, bet problēma ir tā, ka pārošanās periodā mātītes šo dziesmas individuālo versiju neatpazīst, attiecības ar tēviņiem neizveido. Rezultātā sugas īpatņu piedzimst vēl mazāk, tātad vēl šaurāks ir loks, no kura nākamās paaudzes tēviņiem mācīties dziesmu, kļūmīgās situācijas turpinās ar visām no tā izrietošajām sekām.(c)

Un tā pat ir ar mums, dzīvojam katrs savā "burbulī", dziesmu nenododam. Kā rezultātā mātītes atpazīst tikai savu dziesmu un tēviņi savu. Dzīve turpinās bez reprodukcijas.

p.s.

Stāsts ir par putniem.