Pozitīvisma mirklis pelēkajā ikdienā!

Oj, cik sen šeit nekas nav rakstīts. Laikam tāpēc, ka tam nebija nopietna iemesla... līdz šim brīdim! Precīzāk - līdz šodienas rītam! Bet par visu pēc kārtas!

2020.gada 25. novembris. Vēls rudens (vai gandrīz jau ziema?)...

Šī diena iesākās gluži parasti - rīts kā rīts t.i. ne labāks, ne sliktāks par daudziem citiem darba dienu rītiem. Modinātājs ... duša ... brokastis ... darbs ... kolēģi... Vienīgā atšķirība, ka jau no paša rīta, vēl pirms 09:00, darba darīšanas veda no viena Rīgas krasta pāri likteņupei Daugavai uz otru. Pie auto stūres atrodas kolēģis, tādēļ varu netraucēti īsināt laiku mierīgi skatoties ārā pa logu un vērojot apkārt notiekošo. It kā jau aiz loga rādās "ierastā filma" ar steidzīgi garām skrienošajām auto rindām, telefonu ekrānos iegrimušajiem cilvēkiem pie gājēju pārejām un sabiedriskā transporta pieturās, melnajos maisos cītīgi koku lapas stampājošiem sētniekiem un visiem citiem aktieriem, kuri gribot negribot piedalās šodienas "filmā". Uzsācis kustību no pēdējā luksofora Pārdaugavas pusē, auto traucas pāri Salu tiltam. Aiz loga garām paslīd kārtējā lielveikala izkārtne, kārtēja degvielas uzpildes stacija, kārtējā sabiedriskā transporta pietura ar visiem tās pastāvīgajiem iemītniekiem, t.i. kontrolieriem utt. Ierastā bilde strauji ritinās uz priekšu, līdz brīdim, kad pēkšņi pie horizonta parādās kaut kas, kas spilgti izceļas no ierastās skata. Zaķusala. Nē, izceļas nevis pati Zaķusala, bet gan pa pusei kaila cilvēka siluets Daugavas malā. Auto tuvojas Zaķusalai, un pēc mirkļa siluets kļūst aizvien skaidrāks - slaids sievietes augums, kuru sedz vien neliels divdaļīgs peldkostīms. Stāv iebridusi līdz ceļiem Daugavas aukstajā ūdenī! Galvā pirmā iešaujas doma:"Nenormālā! Tik aukstā laikā iet peldēties Daugavā! ". Bet šoreiz šī doma nav "ļauna" vai vēl kādā veidā negatīva, bet gan vairāk raisoša izbrīnu un pārdomas. Uzreiz pēc šīs prātā ienāk nākamā doma... drīzāk jautājums... "Vai es pats to spētu? Un kādai jābūt motivācijai, iemeslam, lai to izdarītu?" "Laikam spētu, bet motivācijai tiešām būtu jābūt ļooooti lielai un ļooooti nopietnai! " Šīs pārdomas izskrien cauri galvai vien sekundes laikā. Nākamajā brīdī, rādīdams pa logu ārā, saku kolēģim, ka jābrauc iepazīties! Šis tik nosmej un nosaka:"Kāāāāā tad....". Abi nosmejam un turpinām ceļu pāri tiltam. Bet pārdomas par redzēto turpina nodarbināt prātu. "Hmmm..., bet tiešām ir jābūt lielai motivācijai, lai pamestu "komforta zonu" un dotos peldēt aukstajā Daugavas ūdenī, nevis kaut kur siltumā bakstītu telefonu un skatītos kārtējo "kaķīšu video"! Hmmm..., cilvēkam jābūt ar spēcīgu raksturu, motivāciju, apņemšanos, mērķiem utt., lai ko tādu darītu. Interesanti kas būtu, ja man būtu sieva ar tik spēcīgu apņemšanos, mērķi utt.?" Stop! ... "Kādā sakarā es te pēkšņi iedomājos par kaut kādu sievu būšanu?" nodomāju es. "Kādā sakarībā šādas domas?" Bet labi, kas tad man - jaunam (kaut gan jau "nē") un neprecētam (šis moments gan vēl "jā")! Labi, šī doma cik ātri atnāca, tik pat ātri aizgāja. Manu prātu vairāk turpina nodarbina domas par to, ka šim cilvēkam ir savi iemesli, lai to darītu. Droši vien ir arī savs stāsts, kuru tiešām būtu interesanti dzirdēt. Droši vien ir arī citi ne mazāk interesanti stāsti no pagātnes un tik pat interesanti vai pat vēl aizraujošāki plāni un mērķi nākotnei! Interesants cilvēks, kurš izceļas no ikdienā pierasto cilvēku loka! Laikam tāpēc bija tā vēlme apstāties Zaķusalā un iepazīties! Hmmm..., interesants cilvēks un interesants notikums, kurš liek aizdomāties par kaut ko ārpus ikdienas pierastajiem tematiem. Vienmēr ir interesanti sarunāties ar cilvēkiem, kuri ir "bagāti" nevis finansiālā, bet gan "dvēseliskā" ziņā. Cilvēku, kurš spēj ne tikai "ņemt", bet arī "dot"... ne tikai "runāt", bet arī "uzklausīt"... redzēt dzīvi ne tikai caur naudas, bet gan caur morāles/ētikas prizmu... spēt pievērsties ne tikai materiālam, bet arī garīgam piepildījumam. To spēj tikai spēcīgi un viedi cilvēki! Komunikācija ar šādiem cilvēkiem sniedz iedvesmu un sniedz spēku kaut ko mainīt savā dzīvē uz labo pusi!

Pārējā diena pagāja ar smaidu uz lūpām, ik pa brīdim atceroties "spēcīgo sievieti" Daugavas krastā! Jā, sīkums, bet dzīvē jāprot priecāties tieši par tām sīkajām un ikdienišķajām lietām!

P.S. Katrā gadījumā gribēju pateikt "Paldies! " šai "spēcīgajai sievietei" par pozitīvajām emocijām un pārdomām! Angļu valodā ir frāze: "You made my day! " :)