Gaidu

Gaidu, apsēdusies uz laipas, kad ūdens vilnis pieskarsies manām basajām kājām. Kaut kur tālumā motorlaiva, kuru atvedusi upe un mazas ūdens lāses ar laivas satraukto vilni noskupsta manu ādu.

Atkal klusums, debesis ūdenī spoguļojas un akmeņi rāda savus apaļos vaigus. Mazas zivtiņas rotaļīgi piepeld un prom dodas.

Gaidu, kad lietus lāses par upi taps, kad tumšie mākoņi atmaigs un saulei smaidīs.

Gaidu, bet debesīs balts putns atstāj gaistošu svītru, dabas balss uz brīdi apklust.

Gaidu, kad zvaigznes iekritīs upē un sienāžu vijoles dziesmu sāks. Bet pļava tik zaļa, tīsies zemes siltajā elpā, ko par miglu sauc.....