vēl. par to pašu.

tas ir vērts, klausīties.

jp and john anderson

krieviski, saruna ar džonu andersonu, kādreizējo austrālijas premjeru un džordanu petersonu.

es tagad domāju, es kaut kur kļūdījos, varbūt arī noslinkoju, jo agrāk tik daudz liku informācijas tikai angliski. man tas likās pašsaprotami. bet tagad vairs ne. arī dēļ dzīves pieredzes. pēdējā laikā.

par citu. man liekas, kādā brīdī vīrietim(un vīriešiem ir jārunā ar vīriešiem, pirmkārt, jo mēs viens otru saprotam nesalīdzināmi labāk) ir jābeidz būt zēnam. un ir jākļūst ne-infantīlam. skriet pakaļ seskam der divdesmit gados, bet kad 35-45, tad ko? kas ir panākts? kas izdarīts? dzīvei ir kaut kā jāsāk summēties. cilvēks sāk saprast laika vērtību. cerams. rīcības sekas.

man liekas, dzīve... tā ir kā lauks. un sētais nāk atpakaļ. vai arī nenāk. tad nekā nav. varbūt ir, bet ir nepieciešams par to arī parūpēties. jaunība, man liekas, ir piedzīvojumu laiks. bet vēlāk, novēroto un piedzīvoto, saprasto un derīgo ir laiks dot tālāk.