pūš

Beidzot bija pienākusi sestdiena.Tā ir tā diena pēc piektdiednas darba kušš, kirdik.

Pamodos.Sieva stāvēja blakus manā augšāmcelšanās brīdī.Sajustos kā Jēzus, tikai manējās cienmīļās acīs vīdēja baznīcas neatbalstīts uguntiņš.

Pārliecinājusies par manu atgriezšanos sarunvidē, drošības pēc vēl saburzījusi manas ausis, divas reizes, viņa teica./reklāmas pauze;būs.../

"Atceries, bērnībā, kā māte pūta uz pušumiem?Uzreiz palika vieglāk.Tad zeļonku, un atkal pūst.."Tu neticēsi, bet man ir pārplīsusi kājstarpe rīta nevingrošanas laikā. Vai es nevarētu papūst uz to vietu.

Ko tik visu es nevarētu no paša rīta...Tad vēl es nezināju, ka pūšanai ir svarīga temperatūra...Pēc pirmā pūtiena es neiekļāvos atgāzu maiguma kontroolē.Tas jau sekas no vakardienas./../

Tad noskaidrojās, ka pūtieni var būt silti, karsti un pavēsi.Pēc piederības un izpildījuma.

Svarīgi ir zināt fiziku un klausīt sievai.Tikai viņa zin, kā ir pareizāk.

Iesācējiem ziņoju, ka ir karstais, bet >pfuuuu< ir aukstais pūtiens...

Tomēr, pats galvenais, lai pūtiens sasniedz mērķi...