Puiku(?) sapņi

Es arī gribētu tā dzīvot kā te nesenajā ierakstā publicēja cienijams oho vīrs. Iekš vaildernesa, tā teikt, neatkarīgs un brīvs. Pie tam es jau atradu vietiņu! Šo vasaru bija iespēja dažas dienas paslaistīties Norvēģijas gandrīz pašos ziemeļos, ir tāda vietiņa, Botsfjorda, es kādreiz šo nosaukumu tulkoju kā dibenlīci, bet laikam ne visai precīzi. Nu bet atrodās viņš tiešām ellē pakaļā! Nu lūk, tā kā šad tad te lielos, ka vēl aizvien tipinu kājelēm, arī tās 3-4 dienas pavadīju klaiņojumos pa dibenlīča apkārtējajiem kalniem. Kolas pudele un pāris šokolādes batoniņu kabatā, un pusdienu vismaz vari lēkāt pa kalnu takām, ķerot vai nu ziemeļbriežus, vai vienkārši dabas skatus. Trešajā dienā, kad vārgās jūrnieka kājeles jau vairs tik dikti nesāpēja, nolēmu doties fjordam apkārt uz otru pusi. Un tur es atradu paradīzi! Ne gluži, protams, bet oāzi noteikti. Starp kalniem padziļā ieplakā prāvu ezeru, kam apkārt auga koki. Koku citur praktiski tai līcī nav, tik pundurbērzi un kārkli nedaudz zemāk. Un paaugstāk tai ezera krastā starp eglēm nelielu namiņu. Un cik tur bija silts! Tad nu es iedomājos - būtu man lieks miljons, noteikti tur apmestos! Vajaga īstam vīram reizēm nozust un atslābt. Un tā būtu izcila vietiņa. Vēlāk gan, apvaicājoties viesnīcniekam par atrasto paradīzi, uzzināju, ka tā būdiņa tur pirmā un pēdējā. Norvēģu valdība aizliegusi bendēt neičeru:( Tas, protams, mani nedaudz atvēsināja. Un vēl jau tā problēma ar miljonu! Latvijā varētu iztikt ar simtreiz mazāku summu, bet atkal tas neičers un regulācijas no valsts puses. Kāda šiem daļa, zem kura krūma kakāšu? Nu jā, bet ja visi tā sadomā? Sarežģīti tādu sapni īstenot! Ja kas, vīrs, kuru intervēja augstāk minetajā ierakstā, vēl pirms došanās uz vaildernesu bijis samērā turīgs cilvēks, naudu pelnot ar nekustamajiem īpašumiem un akcijām. Pie tam tur, tais amērikās, daudz vairak neskartu vietiņu. Arī tai pat kaimiņzemē. Varbūt palūgt Putinonkulim kādu kripatiņu no savas Sibīrijas? Savējiem taču dodot par tīru velti!