nedzēšamās atmiņas

Bija vasara, kā jau tolaik vasaras.Zāle, debesis, sapņi.Jaunība.

Mēs toreiz peldējāmies upē, sādžas iecienītajā peldētavā.Labi zināma vieta un akmens upes vidū.Uz šī akmens viņa manās rokās, paļāvīga, bet ..

Ķermenis mazliet ar noslieci uz pilnīgām formām, /to es tikai tagad/ ļoti seksuāls.Ko tur noliegt, mīlēju visu viņā, ieskaitot peldkostīma sasietoto šņorīti uz muguras.Svādi ir mīlēt un ienīst kaut ko vienlaicīgi.Vienlaicīgi stipri.Šņorīti ienīdu.Krūtis es nebiju viņas redzējis, zināju, ka ir.Domās jau redzēju kādas..

Skatiens manās acīs.

Savāds, varbūt nākotni meklējošs, varbūt šaubās.Varbūt gaidās izlēmībā no manis..

Daikts peldbiksēs vairs neatradis brīvo vietu ostīja nabu.Upei krasti zaļoja, viļņi viļņojās, elsoja pat daba.

Kad sieviete jau pati grib, iemācījos saprast jau daudzus gadus pēc.Tad , kad viņa to pasaka vai uzrauj sev virsū! :)

MUMS toreiz nebija, Nav bijis vispār.Toties cik bija iespēju būt, gan pirms, gan pēc šī mirkļa.

Apvainojies, pat īsi nezinot uz ko, es izdarīju visu, lai vairs nesatiktos.Nu, jau gadi 25 vai vairāk, neesam satikušies.

Aizmirst neko nevar.Var mēģināt.Var jauna mīlestība likvidēt iepriekšējo sāpi, tukšumu.Aizpildīt ar savu, jauno mīlestību.Ir labi.Tikai un vienīgi atmiņas..

Varbūt.