Aij, ai, Aija..................... Labdien, tālie....................un tik, tik. neparastie nereālās aizspogulijas iemītnieki, Alises, ij visi citi virtuālās animācijas tēli. Kā gadijies, kā ne, nebraucot pāri trejdeviņiem kalniem, nepeldot oša laivā pār trejdeviņam jūrām virtuālo brūti, pasakas Ziemeļmeitu lūkoties, no rīta ieskatijos savā pie sienas stiprināmajā kalendārī, ar mīļi noplēšamām lapiņām, ij ko man tur bija redzēt ? Ij fonā ieskanējās man Frediski Labveliga Tip``aža dziesma, ar lipeklīgu melodiju. ai, ai, Aijaaaaaa ;-))) Ko tur daudz ko dzeja dzejot, ko daudz ko rīmes meikot, skrečot, . repot, piedošanu kārtējo, pēc savaļas izskrējiena nedeļas garumā sievai lūgties :-)))) Apsveiciens jums Aijām tautisks šodien vārda dienā, lai jums ak.... jel Aijām piepildās vis ko jūs vēlaties, ak Aijas......kopā sveicam, uz danci aicinām mes iz HOHO kopistiski. Ij ziedu jūrā būs jums sliktin slīkti, no `miļvārdiem un slapjām bučam tapti aplaimotām ;-)))) ak Aijas, aija`ā, aijaaa Aijas aijāāā. P.S. Koroče zēl jau ta Jankas, kas dēļ tās Aijas uzkārās šā stāsta beigās, bet kam akla mīla nedara posta ij sāpes prātam , miesai ? Mūsu cilts labas uzvedības kārtības noteikumu punkts nr 354343566 skan tieši `Tev būs savu Aiju mīlēt ij aijāt, ij citas tuvākā Aijas iekārot` Tiem kam vairāk spēka kaulos, ij acīs, palasaties, ij Aijas godiniet :-))) Jāņa Jaunsudrabiņa eksistenciālās mīlestības vēstījums „Aija” un gaišais bērnības tēlojums „Baltā grāmata” ir latviešu literatūras klasikas stūrakmeņi. Viņa prozā dominē mīlestības tēma, taču to caurvij 20. gadsimtam raksturīgās vēsmas, kas viņa darbos aktualizē eksistenciālas problēmas. Viņš lauza latviešu prozai ierasto mīlestības stereotipu, ko veidoja sentimentālas un dramatizētas sižetu līnijas, atklājot cilvēka nozīmīgāko jūtu mainīgo dabu dzīves eksistences dažādībā, kas spēj gan celt cilvēku pāri ikdienai un pašlabuma meklējumiem, gan graut dzīves un garīgi izdedzināt mīlestības jūtu skartās sirdis un attiecību būvētos tiltus. Jāņa Jaunsudrabiņa devumu literatūrā var vērtēt kā reizē emocionāli smalku, reizē eksistences skarbuma skartu virtuozu valodas gleznojumu, kas iemūžināts Jaunsudrabiņa sarakstītajos tēlojumos, stāstos, romānos un dzejā. Jāņa Jaunsudrabiņa triloģija „Aija” (1925) ir viens no visaugstākās raudzes latviešu psiholoģiski niansētākajiem romāniem, tas iekļaujas to reālistisko pasaules romānu skaitā, kuru augstākās mākslinieciskās virsotnes ir francūža Gistava Flobēra (1821–1880) romāns „Bovarī kundze” (1857) un krieva Ļeva Tolstoja (1828–1910) romāns „Anna Kareņina” (1878). Atšķirība ir galvenā varoņa izvēlē – tas ir romantiski un garīgi noskaņots jauns vīrietis, vēlāk – pusmūža cilvēks, kurš fatāli tiecas pēc savas ilūzijas piepildījuma liktenīgā mīlestībā, ko saredz skaistajā, taču aprobežotajā, pat amorālajā un egoistiskajā Aijā, kura vēstījuma gaitā deģenerējas arvien neizbēgamāk un straujāk. Romāna sižets veidots no Jāņa skatupunkta, galveno uzsvaru liekot uz vīrieša pārdzīvojumu atklāsmi, kurā labais, jūtīgais un skaistais spiests kapitulēt neglītā un amorālā, agresīvā un dzīvnieciskā priekšā. Romāna galveno tēlu attiecību kolīzijas nereti izgaismotas dabas vidē, gadalaiku mijas ritējumā, kas „Aijai” piešķir arī simbolisku izgaismojumu. Kritika ir norādījusi uz romāna ietverto eksistenciālismam raksturīgo pasaules kā cietuma motīvu. Īpatnā galvenā varoņa pārdzīvojumu un alku gan liriskā, gan raupji reālistiskā atklāsmē, gan sievietes un vīrieša pretstatīgajā izpratnē, uzsverot dvēseliskā un fiziskā kontrastus, Jaunsudrabiņš „Aijā” ir tuvs norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) (Jaunsudrabiņam ļoti tuva autora) agrīno romānu „Viktorija” un „Mistērijas” pasaules un cilvēka skatījumam, kuros, neraugoties uz galvenā varoņa jūtu cildenumu un spēku, tas paliek zaudētājs un tāpēc iet bojā. Ar romānu „Aija” Jaunsudrabiņš viens no pirmajiem latviešu reālistiskajā prozā akcentē citādā, proti, dvēseliskā un garīgā, neiederību sadzīviska pragmātisma un fizioloģisma pasaulē, vienlaikus savas simpātijas veltot cilvēkam, kurš spiests kapitulēt īstenības priekšā. https://kulturaskanons.lv/archive/janis-jaunsudrabins/ Za ponimanije, i Aijackam tovarisci ;-)))))))))))))) |